Islande par parlamenta ārkārtas vēlēšanām paziņoja augustā pēc tam, kad nopludināto Panamas dokumentu skandāls par ārzonu firmām un izvairīšanos no nodokļiem lika atkāpties Islandes premjeram Sigmunduram Dāvidam Gunnlaugsonam. Viņa vārds arī bija atrodams dokumentos.
Kaut gan pēc banku krīzes 300 tūkstošu iedzīvotāju valsts ir atgriezusies pie spēcīgas ekonomiskās izaugsmes, Panamas dokumenti un plašie ielu protesti aprīlī ir iedragājuši uzticību valdošajām partijām.
“Pirātu partiju” pirms četriem gadiem izveidoja aktīvisti, anarhisti un bijušie hakeri. Nu aptaujas liecina, ka tā šajās vēlēšanā var uzvarēt ar aptuveni piekto daļu balsu.
Līdzīgs atbalsts ir līdz šim valdošajai konservatīvajai Neatkarības partijai.
Tomēr gaidāms, ka nākamā valdība būs krietni citāda. Šonedēļ Islandes četras kreisi un centriski noskaņotās opozīcijas partijas – “Pirātu partija”, Kreisi zaļo kustība, sociāldemokrāti un partija „Gaišā nākotne”- paziņoja, ka ir vienojušās par koalīcijas izveidi. Kopīgajā paziņojumā šīs partijas norādīja, ka to sadarbība būs „skaidra alternatīva pašreiz valdošajām partijām” un radīs jaunas iespējas Islandes sabiedrībai.