Ar Īrijas ministru Eiropas lietās sarunājās LTV Ziņu dienesta ārzemju ziņu korespondente Anna Ūdre.
Anna Ūdre: Pret Latviju izteikta zināma kritika par to, kā esam risinājušies uz robežas esošo situāciju. No vienas puses, tā, protams, ir migrācijas problēma, mums ir jāuzņem šie cilvēki. No otras – skatāmies uz to, ko dara Baltkrievijas režīms un sakām, ka tas ir hibrīdkarš. Kā jūs redzat šo situāciju no mūsu skatupunkta un no Eiropas Savienības?
Tomass Bērns: Tas, kā Lukašenko šo veic, ir absolūti nepieņemami. Diemžēl šis vīrs ir spējīgs uz visu. Tam ir jādara gals. Es zinu, ka Eiropas Savienība komunicē ar Irāku, lai pārtrauktu tiešos lidojumus uz Minsku. Izmantot cilvēkus šādā veidā – kā draudu, kā ieroci – pret tādām valstīm kā Latvija, tas ir tik ļoti nepareizi. Es pilnību izprotu pozīciju, kādu Latvijas valdība ieņēmusi. Un Latvija, cik man zināms, vienmēr ievērojusi Ženēvas konvenciju. Tie nav patvēruma meklētāji, tie ir cilvēki, kas samaksājuši lielas naudas summas apmaiņā pret vieglu iekļuvi Eiropas Savienībā. Un mēs nevaram ļaut tam turpināties.
Jebkura persona, kas dodas pāri robežai, sevišķi, ja tā ir sieviete vai bērns, ir jāuzņem, bet valdību kritizē par šo cilvēku dzīšanu atpakaļ. Te savā ziņā Eiropas Savienības vērtības saduras ar reģionālajām. Vai jūs arī to redzat tādā aspektā?
Klau, es neskatos, ko dara Latvijas valdība ikdienā, bet tas, ko es zinu, ir, ka Latvija saskaras ar šo problēmu, kas nav migrācijas krīze, kur cilvēki vienkārši meklē patvērumu. Viņi izmanto iespēju, vienlaikus iekļaujoties Lukašenko izstrādātajā stratēģijā, kuras mērķis ir izdarīt spiedienu uz Eiropas Savienību. Un mēs to vienkārši nevaram pieņemt. Protams, mums pret cilvēkiem jāizturas ar cieņu, pret patvēruma meklētājiem, ievērojot Ženēvas Konvenciju. Mēs vienlaikus nevaram ļaut cilvēkus izmantot kā ieročus šajā jaunā tipa hibrīdkarā. Es solidarizējos ar Baltijas valstīm un Poliju, kas izjūt milzīgu spiedienu šīs situācijas dēļ.
Kā jūs no savas perspektīvas redzat, kā šo situāciju varētu risināt? Vai domājat, ka Eiropas Savienības un rietumu sankcijas kopumā ir pietiekamas, lai mainītu šī režīma darbības?
Lukašenko režīmam ir jābeidz eksistēt. Es piekrītu tam skatījumam, ka sankcijas var to panākt. Esam realizējuši pakāpenisku pieeju, kur sankcijas ar laiku pastiprinām. Es domāju, ka ir nepieciešamas vēl sankcijas, kas vērstas pret režīmu un uzņēmumiem, kas ar to sadarbojas. Tas, kas viņiem ir jāsaprot, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis līdz pat Īrijai nepieņems šo situāciju. Baltkrievijā jābūt demokrātijai. Nedrīkst ļaut Lukašenko turpināt šo represīvo režīmu. Katru dienu dzirdam arvien jaunus pārkāpumus no šīs valsts un tam nevar ļaut turpināties Eiropas kontinentā.
Kā jūsu attiecības ar Lielbritāniju risinājušās pēc “Brexit”?
Diemžēl attiecības ar Lielbritāniju ir izmainījušās. Īrijas un Lielbritānijas attiecības ir sarežģītas, jo Lielbritānija vairākus gadsimtus bija koloniāla valdniece. Ziemeļīrijas īpašās situācijas dēļ un nepieciešamības tur uzturēt mieru. Pēdējās desmitgadēs esam sapratuši, ka tas iespējams tikai tad, ja īru un britu valdības cieši sadarbosies. Līdz ar to miera un labu kaimiņu attiecību dēļ, kā arī tamdēļ, ka abās pusēs dzīvo abu valstu pilsoņi, mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka attiecības ar Lielbritāniju ir īpaši svarīgas.
Tas izmainījās līdz ar “Brexit”, jo fundamentāli izmainījās gan mūsu attiecības ar Lielbritāniju, gan Eiropas Savienību. Mums vēl joprojām nepieciešamas šīs te labās attiecības, bet nav bijis viegli, Lielbritānija pieņēmusi vairākus vienpusējus lēmumus, kam neesam piekrituši, sevišķi attiecībā pret Eiropa Savienību. Es gribētu britu kolēģiem atgādināt, ka, lai uzturētu mieru Ziemeļīrijā, šīs labās attiecības ir vitāli svarīgas. Tas ir mūsu interesēs, Ziemeļīrijas iedzīvotāju interesēs, kā arī Lielbritānijas. Viņi būtu ieguvēji arī no labām attiecībām ar Eiropas Savienību. Jā, viņi ir aizgājuši, bet neviens neiegūst no konstantas cīņas un nesaskaņām. Britiem ir tirdzniecības un sadarbības līgums ar Eiropas Savienību, tagad svarīgi, ka tas tiek implementēts.
