Irānas puse savu lēmumu pamatoja ar to, ka līgums mazina valstu likumīgās tiesības apbruņoties un aizsargāt savu teritoriālo vienotību.
Savukārt kāds Ziemeļkorejas diplomāts paziņojis, ka "tāda vienošanās ļauj lielajiem bruņojuma eksportētājiem diktēt savus noteikumus", bet Sīrijas delegācija norādīja, ka "līgumā nav pietiekami skaidri ierakstīti nosacījumi bruņojuma nonākšanas teroristu rokās novēršanai".
ASV plašsaziņas līdzekļi norāda, ka Irānas, Ziemeļkorejas un Sīrijas lēmums bloķēt vienošanos izraisīja lielākās daļas pārējo delegāciju sašutumu.
Lielākie bruņojuma tirgotāji pasaulē ASV, Krievija, Vācija, Francija, Ķīna un Lielbritānija ir paudušas gatavību atbalstīt vienošanos, par kuru sarunas sākās jau 2006.gadā.
Jaunā vienošanās tiktu attiecināta uz tanku, kaujas bruņutransporta, lielkalibra artilērijas sistēmu, kaujas lidmašīnu, uzbrukuma helikopteru, militāro kuģu, raķešu un raķešu palaišanas sistēmu, kā arī mazo un vieglo ieroču tirdzniecību.
Vienošanās mērķis ir panākt, ka valstīm ir pienākums nacionālā līmenī kontrolēt bruņojuma eksportu, pirms pārdošanas izvērtējot, vai piegādātais bruņojums netiks izmantots genocīdam, kara noziegumiem vai teroristisku vai organizētās noziedzības grupējumu darbībai.
Lai gan sarunas par vienošanos ANO galvenajā mītnē turpinājās desmit dienu, Irānas, Ziemeļkorejas un Sīrijas iebildumu dēļ vienošanās delegāciju starpā netika panākta. Tagad tiek plānots iesniegt to tieši balsojumā ANO Ģenerālajā asamblejā, kur apstiprināšanai tai nepieciešamas divu trešdaļu no 193 valstīm atbalsts. Lai gan daudzas valstis ir solījušas vienošanos atbalstīt ir dzirdami iebildumi arī no tādām valstīm kā Krievija un Indija.
