Irānas valsts medijos pirmdien, 22. jūlijā, izplatīts video, kurā redzama gūstā saņemtā britu kuģa apkalpe. No tā secināms, ka jūrnieki atrodas kuģa telpās un acīmredzami jūtas labi.
Komentējot video publiskošanu, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) Latvijas Televīzijai sacīja – tas liek domāt, ka Irāna mēģina mazināt bažas par to, kas notiek ar gūstekņiem.
Tomēr Rinkēvičs uzsver, ka video nav pietiekams apliecinājums tam, ka viss ir kārtībā.
Pierādīt to varētu tikai tad, ja ar jūrniekiem būtu iespējams sazināties tieši. Taču līdz šim tas nav izdevies ne diplomātiem, ne tuviniekiem, lai gan tiekot darīts viss iespējamais.
“Latvijai ir savi ierobežojumi – Eiropas Savienības kopējā pozīcija par Irānas kodolprogrammu. Un skaidrs, ka Eiropas Savienībā ir arī dažādas diskusijas, ko tad iesākt tālāk. Tā vēlas pieturēties pie kodolvienošanās, vienlaikus šī situācija dara bažīgu. Līdz ar to Latvija arī nevar būt asāka, skarbāka par skarbākajiem, nu, šajā gadījumā tā būs, visticamāk, Lielbritānija,” sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.
Kādēļ briti un irāņi vairs nespēj sadalīt kuģošanas ceļus? Pirms pāris nedēļām Lielbritānija pie Gibraltāra sagūstīja Irānas kuģi, kas, iespējams, ne jau pirmoreiz pārkāpjot sankcijas, veda Sīrijai naftu. Uz to Irāna atbildēja ar britu kuģa sagrābšanu ļoti dzīvīgajā naftas tirdzniecības artērijā – Hormuza šaurumā. Tā Irāna demonstrē britiem savu spēku, uzskata ārpolitikas pētnieki.
“Irāna ir objektīvi ļoti daudz vājāka iepretim ASV. Un ko visas valstis, kas ir vājas, mēģina darīt? Nu, parādīt, ka tās ir spēcīgākas, ka tās var apdraudēt, ka var ietekmēt.
Un pēdējās nedēļās Irāna diezgan bieži ir runājusi, ka, redz – ja briti sagrābj mūsu kuģi, un kāpēc tieši tagad, jo agrāk jau bija šāda tirdzniecība, visticamākais, ilgu laiku jau Irāna ir apgādājusi Sīriju ar naftu, kāpēc tieši tagad? Nu, ja briti to var, mēs arī varam! Dots pret dotu,” skaidro Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Visai vienprātīgi tiek atzīts, ka konflikts ir sekas ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumam noārdīt sava priekšgājēja Baraka Obamas mantojumu, izstājoties no kodollīguma ar Irānu un pastiprinot tai sankcijas. Par to irāņi tagad aizvainoti, tai skaitā uz ASV sabiedrotajiem britiem.
“Irāņi tiešām ir ievērojuši kodollīgumu. Visi eiropieši, izņemot britus, piekrīt, ka irāņi ir ievērojuši kodollīgumu. Visa pasaule, izņemot amerikāņus un britus pēdējos pāris gados, tam piekrīt. Tā teikt, nav kāds viens vaininieks, un tā ir tāda ģeopolitiskā spēle vienkārši,” norāda Hiršs.
“Pats vienkāršākais droši vien būtu, ja Lielbritānija atbrīvotu Irānas kuģi un tad Irāna, visticamāk, arī atbrīvotu Lielbritānijas kuģi. Bet tas būtu pretrunā ar principiem, un briti, kā zināms, ir ļoti principiāli un arī bieži vien ietiepīgi. Tādā pozitīvā nozīmē. Viņi bieži vien aizstāv starptautiskās tiesības, Rietumu pasaules skatījumu uz lietām. Un tas vienlaikus arī nebūtu pareizi, ja briti tā vienkārši atbrīvotu – tas nozīmē, ka nu, atliek sagrābt cita kuģi un sankciju pārkāpumi tiek leģitimizēti savā ziņā,” norāda Andžāns.
Saskaņā ar neoficiālām ziņām Irāna patiešām esot sūtījusi signālus, ka būtu gatava atbrīvot britu kuģi apmaiņā pret savējo.
KONTEKSTS:
Irānas varas iestādes 19. jūlijā sagrāba divus britu tankkuģus Hormuza šaurumā. Ārlietu ministrijā apstiprina, ka Irānas varasiestādes 19. jūlijā Hormuzas jūras šaurumā ir aizturējušas kuģi "Stena Impero", kas kuģo zem Lielbritānijas karoga un uz kura ir arī viens Latvijas valstspiederīgais - kapteiņa vecākais palīgs.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") sazinājies ar Eiropas Savienības (ES) augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīni un Apvienotās Karalistes ārlietu ministru Džeremiju Hantu, lai vienotos par ciešu koordināciju un ES Ārējā dienesta atbalstu, panākot Latvijas valstspiederīgā atbrīvošanu.
Pašlaik gan ministrijai nav informācijas par jūrnieku stāvokli uz sagrābtā kuģa. Zināms vien, ka kuģis atrodas Irānas ostā.
