Viņš pauda, ka referendumi par izstāšanos no ES var būt, taču viņš ir "piesardzīgi optimistisks" par to rezultātu.
Proti, citās valstīs izstāšanos no ES neatbalstīs, un paši referendumi var kļūt par to ierosinātāju mēģinājumiem iegūt popularitāti un izcelt sevi.
Lielbritānijas balsojumu par izstāšanos no ES viņš komentēja kā īpašu gadījumu, atgādinot, ka briti "nekad nav bijuši dižie eiropieši".
Vienlaikus Ījabs nenoliedza, ka eiroskepticisms ES valstīs pastāv. Taču tam ir dažādas sejas. Piemēram, Lielbritānijā ir neapmierinātība ar ES birokrātiju un tās ietekmi uz Lielbritāniju; Višegradas valstīs nav pieņemamas Rietumu vērtības, piemēram, attiecībā uz seksuālajām minoritātēm; vēl citur ir neapmierinātība ar ES nespēju risināt bēgļu krīzi.
Ījabs atzina, ka referendumos var sagraut ES, ja nobalso par izstāšanos no tās. Tomēr referedumi ir viens no demokrātijas instrumentiem. Savukārt ''pati demokrātija sevī ietver risku", ka sabiedrība izvēlēsies ceļu, kas sagrauj līdz šim paveikto, kā tas ir noticis Lielbritānijā. Līdz ar to tāpat kā politiķiem arī vēlētājiem ir nepieciešams būt atbildīgiem savā izvēlē.
Ziņots, ka Lielbritānijas iedzīvotāji 23.jūnijā nobalsoja par izstāšanos no ES.
