Līdz 2020.gadam šim nolūkam būs nepieciešami vēl 2,123 miljardi litu (433 miljoni latu). Lielāko daļu no šiem līdzekļiem būtu jāpiešķir Eiropas Savienībai (ES), bet šis finansējums vēl nav apstiprināts.
Kā enerģētikas konferencē Lietuvas Seimā norādījis Ignalinas AES ekspluatācijas izbeigšanas dienesta vadītājs Sauļus Urbonavičs, lielākā līdzekļu daļa - 652 miljoni litu - būs nepieciešama AES infrastruktūras uzturēšanai, vēl 590 miljonus izmaksās atkritumu apsaimniekošana un 352 miljonus - demontāžas darbi kontrolētajā zonā.
Laikā līdz 2020.gadam paredzēts izolēt un modificēt vecās AES sistēmas, izkraut izlietoto kodoldegvielu, demontēt iekārtas, gādāt par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Līdzekļi būs vajadzīgi arī dažādu atskaišu un ar spēkstacijas likvidēšanu saistīto projektu dokumentācijas izstrādei.
Slēgšanas darbus apgrūtina apstāklis, kad trūkst pasaules pieredzes šāda tipa reaktoru demontāžā.
Turklāt nopietni iekavējusies cieto radioaktīvo atkritumu apstrādes un glabāšanas kompleksa un izlietotās kodoldegvielas pagaidu glabātavas celtniecība, ko veic konsorcijs, kurā apvienojušās Vācijas kompānija ar Krievijas kapitālu "Nukem Technologies" un "GNS Gesellschaft fur Nuklear-Service".
Ignalinas slēgšana tiek finansēta galvenokārt par ES līdzekļiem. Laikā no 2014. līdz 2020.gadam ES plāno šim nolūkam atvēlēt 1,5 miljardus litu. Vēl vairāk nekā miljardu neizlietotu līdzekļu iecerēts pārcelt no šīs finanšu perspektīvas uz nākamo.
Lietuva līdz 2029.gadam AES slēgšanai gatavojas atvēlēt aptuveni 1,1 miljardu litu.
Tomēr jaunais ES budžets vēl nav apstiprināts. Pēc Urbonaviča teiktā, tas rada papildu problēmas AES slēgšanā. Pēdējā laikā ES pārmet Lietuvai darbu iekavēšanos un pieļauj finansējuma samazināšanu.
