Šīm trim partijām kopā ir 56 balsis, kas nodrošina vairākumu parlamentā.
Lai izveidotu jauno valdību, partijām gan vēl jāatrisina virkne domstarpību. “Tēvzemes” vadība piektdien izteicās, ka koalīcijas līgumu, visticamāk, vēl neizdosies parakstīt līdz Jāņiem, ziņo ERR.ee.
Iepriekšējā koalīcija, ko veidoja Reformu partija un Centra partija, izjuka, jo valdību plosīja nesaskaņas un tā tika kritizēta par rīcībnespēju.
"Mēs nedrīkstam būt vieglprātīgi un tuvredzīgi un pieļaut, ka šobrīd, kad mūs skārušas vairākas krīzes – no starptautiskās drošības problēmām līdz enerģētikai un pandēmijai – Igaunijā valdība pastāv tikai vārdos,” atzina Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Visbeidzot premjere un Reformu partijas līdere Kaja Kallasa nolēmt pielikt punktu koalīcijai ar Centra partiju, ko vada parlamenta priekšsēdētājs Jiri Ratass.
Igaunijā inflācijas līmenis jau pārsniedzis 20%, kas ir augstākais rādītājs visā eirozonā. Reformisti vaino Centra partiju, ka tā, metusies uz vienu roku ar opozicionāriem, gribēja dalīt dāsnus bērnu pabalstus.
Bez tam centristi kopā ar opozīcijā esošo Konservatīvo tautas partiju EKRE nobloķēja projektu par pāreju uz igauņu valodu mazākumtautību bērnudārzos.
“Galvenais iemesls ir Centra partijas zemie reitingi. Centra partija bija mazākais partneris koalīcijā iepretim Reformu partijai, kam reitings ļoti augsts. Un šķiet, ka Centra partija gribēja celt savu popularitāti un nodrošināties, ka konfrontācija ar Reformu partiju to sekmētu. Bet, kā tagad redzam, tas bija nepareizs ceļš,” secina Igaunijas politologs Reins Tomla.
Centra partija nu ir sodīta ar tās ministru atstādināšanu, bet valdība vairs nevar rēķināties ar parlamenta vairākuma atbalstu.
Premjeres partija negrib pieļaut, ka centristi vienotos par jaunu valdību ar partiju EKRE, ko uzskata par populistisku un skeptiski noskaņotu gan pret Eiropas Savienību, gan NATO. To, ka EKRE ir neprognozējama, atzīst politologi.
“Varētu būt diezgan sarežģīti paredzēt, kāda būtu viņu nostāja attiecībā uz Ukrainu un arī īpaši attiecībā uz ukraiņu bēgļiem Igaunijā,” spriež Tallinas Universitātes profesors Tenis Sārts.
“Programatiskajos dokumentos var redzēt, ka EKRE ir diezgan normāla. Bet, ja mēs runājam par šīs partijas līderiem, par tās vadību, varam teikt, ka tie ir varbūt ne gluži ekstrēmisti, bet viņiem ir iespēja kļūt par ekstrēmu politisku partiju,” norāda Tomla.
“Un, ja patiešām nākamā koalīcija būtu ar EKRE, Centra partiju un “Tēvzemi”, tad esmu drošs, ka EKRE ministri, ka viņu attieksme, it īpaši retorika – tas nebūs labi. Un Igaunijas tēls diezgan pasliktinātos.”
Cerības ir nesis “tēvzemiešu” lēmums runāt par koalīciju ar Reformu partiju un sociāldemokrātiem, kam kopā būtu parlamenta vairākums. Tas ļautu noturēt Igaunijas līdzšinējo kursu.
“Visas šīs partijas bijušas ļoti proukrainiskas, ļoti proeiropeiskas. Tā kā, iespējams, izmaiņu vispār nebūs,” uzskata politologs Sārts.
Politologi spriež, ka “tēvzemiešiem”, Reformu partijai un sociāldemokrātiem, visticamāk, izdosies vienoties par kopīgu valdību. Vismaz, lai nostrādātu deviņus mēnešus līdz Igaunijas parlamenta vēlēšanām, kas plānotas nākamā gada martā.
