ĪSUMĀ:
- Padomju okupācijas laikā Igaunija zaudēja 5,2% teritorijas.
- 2014. gadā parakstītais robežlīgums neparedz nekādu kompensāciju.
- Robežlīgums nav ratificēts ne Igaunijā, ne Krievijā.
- Robežlīguma pretinieki spriež, ka “Putina Krievija nebūs mūžīga”.
Opozīcijā esošā Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE) paziņojusi, ka nekādā gadījumā nepieļaus Igaunijas un Krievijas robežlīguma ratificēšanu parlamentā. “Nav nekāda pamatota iemesla, lai atdotu citai valstij 5,2% no Igaunijas valsts zemes, ūdeņiem un gaisa telpas,” uzsver EKRE priekšsēdētāja vietnieks Marts Helme.
Jāvirzās uz priekšu
Nesen darbu uzsākusī ārlietu ministre Līmetsa šonedēļ uzstājās parlamentā Rīgikogu ar ziņojumu par ārpolitiku. Ministre likumdevējiem sacīja, ka Krievijas agresīvā ārpolitika un mēģinājumi mainīt Eiropas pēckara drošības struktūru tieši ietekmē arī Igauniju. Vienlaikus viņa norādīja, ka labas kaimiņattiecības ar Krieviju ir Igaunijas ilgtermiņa interesēs.
Līmetsa uzskata, ka pamats, uz kā šādas attiecības būtu veidojamas, ir 2014. gadā parakstītais Igaunijas un Krievijas robežlīgums, kas līdz šim nav ratificēts ne Igaunijas, ne Krievijas parlamentā. Līmetsa sacīja, ka pašreizējā Igaunijas valdība, ko veido viņas pārstāvētā Centra partija un Reformu partija, ir gatava virzīties uz priekšu šajā jautājumā.
Viņasprāt, robežlīguma ratificēšana palīdzētu stiprināt Igaunijas drošību. Tāpēc Igaunija varētu spert pirmo soli un paust vēlmi apstiprināt robežlīgumu. Tomēr esot svarīgi, lai arī Krievijas pusei būtu šāda vēlme.
Krievijas vēstnieks Igaunijā Aleksandrs Petrovs pozitīvi vērtē Igaunijas ārlietu ministres Līmetsas paziņojumu. Diplomāts sacījis, ka ir jāuzsāk diskusijas valstu ārlietu ministriju un parlamentu līmenī.
Bez kompensācijas
Līmetsa atzina, ka robežlīgums ar Krieviju ir ļoti jūtīgs iekšpolitiskais jautājums Igaunijā.
Robežlīguma pretinieki uzskata, ka ar to Igaunija atsakās no teritorijām, kas tai piederēja pirms padomju okupācijas. Viņi atsaucas uz 1920. gadā Tartu parakstīto Igaunijas un Padomju Savienības miera līgumu. Vienošanās nosprauda valstu robežas un iekļāva Igaunijas sastāvā arī teritorijas, kas mūsdienās atrodas Krievijā, piemēram, pilsētu Petseri, ko tagad pazīst kā Pečorus.
Pirms septiņiem gadiem noslēgtais Igaunijas un Krievijas robežlīgums neparedz padomju okupācijas laikā atņemto teritoriju atdošanu Igaunijai.
Tāpēc parlamenta lielākā opozīcijas frakcija – EKRE – paziņojusi, ka ar visiem likumīgajiem līdzekļiem cīnīsies pret robežlīguma ratificēšanu, ja valdība to nosūtīs apstiprināšanai parlamentā.
Putina Krievija nebūs mūžīga
EKRE priekšsēdētāja vietnieks Marts Helme uzskata, ka nav nekāda pamata, lai Igaunija atteiktos no savas likumīgās teritorijas. Viņaprāt, robežlīguma ratificēšana nozīmētu, ka vairs nav spēkā Tartu miera līgums, kas ir Igaunijas suverenitātes pamats.
“Līguma ratificēšana atņems mums tiesības jelkad pieprasīt kaut mazāko kompensāciju par okupēto teritoriju. Tie, kas domā, ka Igaunijai jābūt pragmatiskai un jāatsakās no Tartu miera līguma, aizmirst, ka Putina Krievija nebūs mūžīga. Igaunijai nekur nav jāsteidzas,” spriež Helme.
Viņš arī piebilda, ka robežlīguma apstiprināšana nozīmētu attaisnot Krievijas agresīvo rīcību 2008. gadā Gruzijā un 2014. gadā Ukrainā.
“Ja mēs atbalstām Ukrainas un Gruzijas teritoriālo integritāti un nosodām Krievijas agresiju šajās valstīs, tad mums ir jāvadās pēc tādiem pašiem principiem arī Igaunijā. Igaunijas zemju iekarošana un Krimas okupācija atšķiras tikai ar laiku, kad tas notika,” sacīja Helme.
KONTEKSTS:
Krievijas un Igaunijas robežlīgums parakstīts 2014. gada 18. februārī. To parakstīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Pirmajā lasījumā Igaunijas parlaments to izskatīja 2015. gada novembrī, taču pievienoja tam preambulu, kurā bija norādīts, ka 1920. gada Tartu miera līgumā noteikto robežu daļēja grozīšana neietekmē citus jautājumus, kas noteikti šajā līgumā. Nepilnu mēnesi vēlāk Krievija paziņoja, ka atsauc savu parakstu zem robežlīguma, apgalvojot, ka Igaunijas parlamenta pievienotā preambula ļaujot Tallinai izvirzīt pret Maskavu teritoriālas pretenzijas.
