Valdošās koalīcijas pozīcija ir tāda, ka mēs nevirzīsimies uz priekšu ar robežlīguma ratificēšanu, sacīja Pelluāss.
Jautāts, kā Igaunijai būtu jārīkojas, ja Krievija pirmā ratificēs līgumu, viņš norādīja, ka šādā gadījumā nekas nav jādara.
“Nekas nav jādara. Neapšaubāmi, mums tas nav jāratificē. Ja mēs noslēgsim jaunu līgumu par robežu un atteiksimies no tām teritorijām [Ivangoroda un Pečoras rajons, kas ir Igaunijas teritorija saskaņā ar 1920. gada Tartu miera līgumu], tam būs milzu juridiskas sekas,” norādīja parlamenta priekšsēdētājs.
“Pirmkārt, mēs anulēsim Tartu miera līgumu. Saistībā ar to tiks anulēta arī mūsu tiesību pārņemšana, kas nozīmē automātiskas mūsu pilsoņu sastāva izmaiņas. Tas ir ārkārtīgi bīstams ceļš,” uzskata Pelluāss.
KONTEKSTS:
Krievijas un Igaunijas robežlīgums parakstīts 2014. gada 18. februārī. To parakstīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Pirmajā lasījumā Igaunijas parlaments to izskatīja 2015. gada novembrī, taču pievienoja tam preambulu, kurā bija norādīts, ka 1920. gada Tartu miera līgumā noteikto robežu daļēja grozīšana neietekmē citus jautājumus, kas noteikti šajā līgumā. Nepilnu mēnesi vēlāk Krievija paziņoja, ka atsauc savu parakstu zem robežlīguma, apgalvojot, ka Igaunijas parlamenta pievienotā preambula ļaujot Tallinai izvirzīt pret Maskavu teritoriālas pretenzijas.
Krievijas parlamentā tas aizvien nav skatīts.
Dokumenta izstrāde ilga 23 gadus. Pirmo reizi tas par abu valstu sauszemes un jūras robežu bija parakstīts 2005. gada maijā, tomēr toreiz Igaunijas parlaments līgumā iestrādāja preambulu, kas neapmierināja Krieviju.
Strīdus objekts abu valstu vidū bija divas pilsētas. 1920. gadā noslēgtais Tartu miera līgums starp Igaunijas Republiku un Padomju Krieviju paredzēja divu pilsētu iekļaušanu Igaunijas teritorijā, kas tagad ir Krievijas sastāvā.
