Solmane, kas ir arī nacionālkonservatīvās partijas "Tēvzeme" priekšsēdētāja vietniece, sacījusi, ka tam spilgts piemērs ir politiski nestabilā situācija Austrumviru apriņķī, kur vairākums iedzīvotāju ir krievvalodīgie.
"To cilvēku loma, kas izauguši krievu varas kultūrā, ir noteicošā Austrumviru apriņķa lielākajās pašvaldībās," teikusi Solmane.
"Pašreizējā situācija Austrumviru, kur viena pilsēta apraud aizvesto tanku, otras pilsētas pašvaldības deputāti grib uzstādīt pārvietotā padomju pieminekļa kopiju, bet Ļeņins un Markss grezno trešās pilsētas kultūras nama sienas, – tā ir ne tikai reģionāla politiska problēma, bet arī drauds drošībai," konstatējusi ministre.
Viņa norādījusi, ka gadījumā, ja parlaments nespēj ievēlēt Valsts prezidentu, tas jādara elektoru kolēģijai, kurā ir pašvaldību pārstāvji, tāpēc Krievijas pilsoņu ievēlēšana pašvaldībās apdraud valsts drošību.
Ministre uzsvērusi, ka Eiropā norisinās karš, tāpēc nav laika gaidīt, – lai gan pašvaldību vēlēšanas Igaunijā paredzētas 2025. gadā, taču tradicionāli gadu pirms vēlēšanām likumā grozījumi netiek izdarīti.
Solmane paudusi cerību, ka gan krievi Krievijā, gan krievi Igaunijā sapratīs, ka demokrātiska pārvalde ir labākā sistēma, kurā var dzīvot cilvēce.
"Tomēr mums jāatzīst, ka tas nenotiks drīz, visticamāk – pēc vairākām desmitgadēm," sacījusi ministre.
Pēc Solmanes domām, lai nepieļautu iespēju, ka Krievija varētu destabilizēt situāciju Igaunijā, jānodrošina Austrumviru apriņķa saikne ar pārējo Igauniju, jāiesakņo apriņķī igauņu intereses un valoda, kas veicinās apriņķa ekonomisko attīstību un labklājību.
"Mēs nezinām, ko domā aiz austrumu robežas. (..) Tāpēc valstij jāizveido Austrumviru attīstības programma, kas centīsies ne tikai atbalstīt pašvaldības, bet arī ņemt vērā, vai valstij būtu jāuzņemas atsevišķi to administratīvie uzdevumi," teikusi ministre.
