Reakcija uz Krievijas radītajiem drošības draudiem Eiropā ir bijusi plaša – spiediena pasākumi, piemēram, galvenokārt vīzu izsniegšanas pārtraukšana Krievijas pilsoņiem un robežšķērsošanas punktu slēgšana valstīs, kas robežojas ar Krieviju, un tas ir mainījis Krievijas izlūkdienestu un drošības dienestu darbības veidu. Tas attiecas ne tikai uz to darbībām attiecībā uz Ukrainu, bet arī uz citām Eiropas valstīm, norāda KaPo.
"Krievijas izlūkdienestu un drošības dienestu darbība ir kļuvusi ievērojami agresīvāka nekā agrāk. Dažos aspektos tie darbojas spēcīgāk, bet citos – slēptāk," teikts ziņojumā, piebilstot, ka Krievijas izlūkdienesti spēj pielāgoties un karš tam noteikti dod vislabāko iespēju.
"Pirms kara Krievijas izlūkdienestiem Eiropā bija neveiksmes un, iespējams, ne tā labākā reputācija, taču konfrontācija ar Ukrainu ir devusi izlūkdienestiem jaunu virzienu un mērķi – tie ir bīstami," uzsvērts Igaunijas iekšējā izlūkdienesta ziņojumā.
Ja politiskajā līmenī Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde, kas vairāk pazīstama ar iepriekšējo nosaukumu Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU), Federālais drošības dienests (FSB) un Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) un to vadītāji var cīnīties par varu, tad operatīvajā līmenī tie ir vienoti.
Tādēļ Krievijas izlūkdienesti ir vēl lielāks izaicinājums rietumvalstīm un to iedzīvotājiem. Rezumējot var secināt, ka Krievijas izlūkdienestu un drošības dienestu interese par Igauniju un citām Eiropas valstīm ir pat lielāka nekā iepriekš, norāda KaPO.
Vēsturiski Krievijas izlūkdienesti un drošības dienesti ir devuši priekšroku darbībai tā dēvētajā diplomātiskajā aizsegā, izlūkdienestu darbiniekus izvietojot kā diplomātus Krievijas diplomātiskajās pārstāvniecībās visā pasaulē.
Lai gan kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma no Eiropas un citām valstīm ir izraidīti aptuveni 700 Krievijas diplomātu, kas bija arī izlūkdienestu darbinieki, Krievijai ir izdevies ievērojamu skaitu no viņiem aizstāt ar jauniem izlūkdienestu darbiniekiem, teikts ziņojumā.
Saskaņā ar KaPo sniegto informāciju tiek izdarīts ievērojams diplomātiskais spiediens uz ārlietu ministrijām, lai tās ielaistu spiegus savā valstī, kas gan par tādiem netiek deklarēti. Un daudzos gadījumos šie centieni ir bijuši veiksmīgi.
Bez rietumvalstu ārlietu ministriju un drošības iestāžu sadarbības, lai vērstos pret šīm aktivitātēm, Krievijas izlūkdienesti pāris gadu laikā būtu atjaunojuši savu pirmskara spiegu skaitu vēstniecībās.
Papildus izlūkdienestu darbinieku nosūtīšanai atpakaļ uz Krieviju un akreditācijas atteikšanai lielākā daļa Eiropas valstu, kā arī attālāku reģionu valstis ir likušas samazināt personāla skaitu Krievijas vēstniecībās, un vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, šis samazinājums tika veikts uz paritātes pamata, lai abās pusēs būtu vienāds diplomātisko pārstāvju skaits.
Tas savukārt ierobežo izlūkdatu vākšanas iespējas diplomātiskajā aizsegā, kā arī kavē Krievijas vēstniecību propagandas un ietekmes darbības, kas līdzās izlūkošanas darbībām rada vislielāko drošības apdraudējumu valstīm, pauda Igaunijas izlūkdienests.
Krievijas vēstniecība Tallinā nav izņēmums. Kopš tās atvēršanas vēstniecība tiek izmantota izlūkošanas darbībām, kā arī ietekmes un propagandas darbībām.
Lai to novērstu, kopš vēstniecības atjaunošanas 1991. gadā 18 Krievijas vēstniecības diplomāti ir pasludināti par nevēlamām personām, norāda KaPo.
"Tā kā izlūkošanas darbības no Krievijas vēstniecības pēdējā gada laikā ir ievērojami apgrūtinātas un Igaunija ir nolēmusi gandrīz pilnībā pārtraukt vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, Krievijas izlūkdienesti un drošības dienesti ir aktīvāk izmantojuši citas metodes, kas tiem ir vieglāk pieejamas – izlūkošanas un vervēšanas darbības no Krievijas teritorijas un ar sociālo mediju starpniecību," norāda KaPo.
