Šonedēļ tika publicēta pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica", Igaunijas medija "Delfi" un "Baltkrievijas izmeklēšanas centra" izmeklēšana, kurā noskaidrots, ka 2021. gadā Igaunijā no Baltkrievijas ievesti simtiem tūkstošiem tonnu naftas produktu vairāk nekā 500 miljonu eiro vērtībā. Baltkrievijas naftas produktu imports uz Igauniju pērn bija trīs reizes lielāks nekā 2020. gadā.
Žurnālisti norāda uz diviem galvenajiem iemesliem, kāpēc tā notika.
Pirmkārt, tirdzniecība esot veikta caur kompāniju tīklu, kuram uzrādās saistība ar sankcionēto Baltkrievijas oligarhu Nikolaju Vorobeju. ES ir raksturojusi Vorobeju kā vienu no galvenajiem Lukašenko režīma atbalstītājiem, kurš pretī saņemot dažādas privilēģijas.
Vorobejam piederošajam uzņēmumam NNK ir ekskluzīvas tiesības eksportēt Baltkrievijas naftas produktus. Pērn jūnijā ES noteica sankcijas pret NNK, norādot, ka vienīgais uzņēmuma izveidošanas mērķis bijis apiet agrākās sankcijas.
Savukārt darījumi, kuri tika noslēgti, pirms ES lēmums stājās spēkā, netika pakļauti sankcijām, tāpēc Baltkrievijas naftas produkti turpināja plūst uz Baltijas ostām.
Otrs iemesls, kāpēc pērn caur Igauniju izveda rekordlielu daudzumu Baltkrievijas naftas produktu, bija manipulācijas ar muitas kodiem. Žurnālisti secinājuši, ka Baltkrievijas uzņēmumi ES aizliegtos naftas produktus apzīmēja ar kodiem, kas atbilst nesankcionētajiem produktiem.
Pārkāpumus neredzēja
Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes Muitas nodaļas vadītājs Ēriks Heldna apgalvoja, ka nav konstatēts neviens sankciju rīkojuma pārkāpums.
"Kad mēs ņemam paraugus, un tādi gadījumi bija arī pagājušajā gadā, mēs tos nosūtam uz laboratoriju vai pieprasām no uzņēmēja dokumentus, kas apliecina, ka naftas produkti jau ir pārbaudīti akreditētā laboratorijā. Taču nav atklāti tādi gadījumi, kad ar radošu pieeju realitātē tiek pārkāptas sankcijas," Heldna sacīja Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa uzdevusi Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Nodokļu un muitas pārvaldei pārbaudīt Baltkrievijas naftas produktu tranzīta caur Igaunijas teritoriju atbilstību ES sankcijām.
Kallasa norādīja, ka Igaunija ir uzņēmusies saistības, kuras tai ir jāievēro.
Pretējā gadījumā valsts samazinot savu starptautisko autoritāti.
Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa sacīja, ka Baltkrievijas naftas produktu tranzīts nav nelikumīgs, taču tas neizskatoties labi, ņemot vērā īstenoto sankciju politiku.
"Mūsu iestādes, kas uzrauga sankciju ievērošanu, noteikti tiks galā ar saviem uzdevumiem, taču valdībai tuvākajā laikā ir jāpārskata politika attiecībā uz sankcijām pret Baltkrieviju," uzskata Līmetsa.
Igaunijas ārlietu ministre šo jautājumu esot apspriedusi ar saviem Latvijas un Lietuvas kolēģiem, lai veidotu vienotu nostāju.
"Mums nepārtraukti ir jānodrošina, lai ierobežojošie pasākumi darbotos efektīvi, un esam gatavi aktīvi piedalīties attiecīgajās debatēs, tostarp Eiropas Savienības līmenī," norādīja ministre.
Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītāja vietnieks Mihails Lotmans paziņoja, ka Igaunija izskatoties pēc liekules, jo prasot Vācijai nepieļaut gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" palaišanu, bet pati ļauj ievest aizliegtus Baltkrievijas produktus.
Bijusī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uzskata, ka valdība ir rīkojusies neprasmīgi.
Viņasprāt, nevar pieprasīt no citiem stingru rīcību pret Lukašenko, bet vienlaikus atļaut valsts dzelzceļa uzņēmumam "Operail" iesaistīties biznesa darījumos ar Baltkrievijas režīmu.
Bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu no opozīcijā esošās partijas "Tēvzeme" pieprasījis valdībai steidzami domāt, kā izkļūt no pašreizējās situācijas.
"Mēs skaļi runājam par to, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jārīkojas nelokāmi, atbildot uz Baltkrievijas un Krievijas agresiju. Un tagad izrādās, ka ar valsts komercsabiedrības palīdzību esam atraduši naftu. Tas ir atbalsts Lukašenko režīmam. Uzskatu, ka tas ir jānosoda politiskā līmenī, jāveic pasākumi valdības līmenī un jāierosina bargāki sankciju pasākumi Eiropas līmenī. Man ir skaidrs, ka tie miljoni, ko mēs, tā teikt, esam nopelnījuši ar nesankcionētām metodēm, ir asiņaini miljoni," sacīja Reinsalu.
Savukārt izdevums "Eesti Päevaleht" raksta, ka Igaunija ir kļuvusi par ES sankciju pārkāpēju un sabiedroto nodevēju.
"Protams, vienmēr var norādīt uz ES sankciju vājumu, taču Igaunija par savu drošību lielā mērā var pateikties starptautiskajām tiesību normām. Pārkāpjot tās, mēs graujam savu neatkarību," raksta izdevums.
