Igaunijā notiek parlamenta vēlēšanas; lielākos panākumus prognozē premjeres Kallasas partijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Igaunijas pilsoņi svētdien dodas pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos nākamos parlamenta Rīgikogu deputātus. Vēlēšanās arī izšķirsies tas, kuri politiskie spēki nākamos četrus gadus vadīs mūsu ziemeļu kaimiņvalsti.

Vēlētāju aptaujas uzvaru prognozē pašreizējās premjerministres Kajas Kallas vadītajai Reformu partijai, taču pagaidām ir grūti pateikt, ar ko tā varēs izveidot nākamo valdību.

Igaunijā notiek parlamenta vēlēšanas
00:00 / 04:30
Lejuplādēt

Pagājušoreiz uzvarēja vēlēšanās, bet neizveidoja valdību

To, ka Igaunijā šonedēļ notiek vēlēšanas, iebraucēji no Latvijas var pamanīt jau robežpilsētā Valgā, kur no reklāmu stendiem pretī lūkojas pārsvarā smaidoši deputāta amata kandidāti. Arī ārpus pilsētām ceļmalās ir redzami lielāki un mazāki priekšvēlēšanu plakāti.

Šogad par 101 Rīgikogu deputātu vietu sacenšas 968 kandidāti, no kuriem 652 ir vīrieši, bet 316 ir sievietes, liecina Igaunijas Nacionālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija.

Iepriekšējās Rīgikogu vēlēšanas notika 2019. gadā. Toreiz vislielāko balsu skaitu saņēma Reformu partija, taču tai neizdevās izveidot valdību. Tas izdevās Centra partijai, kas izveidoja koalīciju ar galēji labējo Igaunijas Konservatīvo Tautas partiju (EKRE) un konservatīvo partiju "Tēvzeme" ("Isamaa"). Premjerministra Jiri Ratasa vadītā valdība nostrādāja līdz 2021. gada janvārim, kad Ratass bija spiests atkāpties, jo Centra partija tika ierauta korupcijas skandālā.

Pēc Ratasa demisijas par premjeri kļuva Reformu partijas līdere Kaja Kallasa. Viņas pirmā valdība, kuras sastāvā bija arī Centra partija, nostrādāja līdz pagājušā gada jūnijam, bet jūlijā darbu sāka Kallasas otrā valdība, kurā ietilpst arī Sociāldemokrātiskā partija un "Tēvzeme".

Igaunijā audzis krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsts NATO

Politologs Alars Kilps no Tartu Universitātes sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka šogad priekšvēlēšanu kampaņā dominē divi jautājumi – valsts drošība un ekonomika:

"Pašlaik iedzīvotāju prātus visvairāk nodarbina dzīves dārdzība. Igaunijā ir augsta inflācija, pagājušajā gadā mūsu ekonomikai bija negatīva izaugsme. Joprojām ir augstas energoresursu cenas. Ir pieauguši arī kredītu maksājumi par nekustamo īpašumu. Bet 2021. gadā mēs piedzīvojām arī demogrāfisko krīzi, jo piedzima aptuveni 13 000 bērnu, bet nomira vairāk nekā 18 000 cilvēku. Tik negatīvus demogrāfiskos rādītājus mēs nebijām pieredzējuši."

Igaunijas vadošo partiju vidū nav domstarpību par to, ka valsts prioritāte ir drošība un nepieciešamība palielināt ieguldījumus aizsardzībā.

Gandrīz tik pat liela ir politiķu vienprātība par turpmāku militāru atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, pastāstīja Kilps. "Ja runā par militāro atbalstu Ukrainai, tad diskusijas ir par to, cik liela būs palīdzība un kad Igaunija saņems vietā jaunus ieročus. Bet šādas diskusijas demokrātiskās sabiedrībās ir normālas, jo politiskajām partijām sevi kaut kā ir jāpozicionē potenciālo vēlētāju priekšā," tā eksperts.

Uz jautājumu, vai Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā ir mainījis Igaunijas krievvalodīgo uzskatus, Alars Kilps atbildēja apstiprinoši: "Pēdējā gada laikā, kopš bija ierobežota pieeja Krievijas propagandas kanāliem, to Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju, kuri NATO uzskata par ļoti nozīmīgu valsts drošībai, proporcija palielinājās no 20 procentiem līdz 40 procentiem.

Tas joprojām ir ievērojami mazāk nekā igauņu vidū, taču skaitļi pieaug. Tajā pašā laikā aptuveni divas trešdaļas Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju joprojām neuztver Krieviju kā draudu Igaunijas drošībai."

Par reālāko uzskata Reformu un Centra partiju koalīciju

Vēlēšanu favorīte ir valdošā Reformu partija. Jaunākās aptaujas rāda, ka Reformu partija varētu saņemt vairāk nekā 28% balsu. Par galēji labējo Igaunijas Konservatīvo Tautas partiju varētu nobalsot aptuveni 21% vēlētāju, bet par Centra partiju – 18%. Iekļūšanai parlamentā noteikto 5% balsu barjeru varētu pārvarēt arī līdz šim Rīgikogu nepārstāvētā liberālā partija "Igaunija 200" ("Eesti 200"), kā arī "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskā partija.

Lai izveidotu vairākuma valdību, koalīcijai būs nepieciešamas vismaz 52 deputātu balsis parlamentā. Alars Kilps sacīja, ka ir sarežģīti prognozēt, kāda varētu izskatīties Igaunijas nākamā valdība, taču viņš iezīmēja iespējamās koalīcijas aprises.

"Pašreizējā koalīcija, kurā strādā Reformu partija, "Tēvzeme" un sociāldemokrāti, visticamāk, neiegūs pietiekamu balsu skaitu, tāpēc šāda valdība vairs nebūs iespējama.

Arī Jiri Ratasa pirmās valdības dalībnieki – Centra partija, sociāldemokrāti un "Tēvzeme" – pilnīgi noteikti neiegūs pietiekamu balsu skaitu. Esmu diezgan drošs, ka Centra partija un Reformu partija iegūs pietiekami daudz vietu.

Abas partijas nesen ir strādājušas vienā koalīcijā, tās ir pārstāvētas vienā frakcijā Eiropas Parlamentā. Visticamāk, ka šīs partijas veidos valdību nākamos četrus gadus," prāto politologs.

Neraugoties uz augsto vēlētāju atbalstu, maz cerību atgriezties valdībā ir EKRE. Ar šo politisko spēku vienā koalīcijā nevēlas atrasties Reformu partija, "Igaunija 200", sociāldemokrāti un arī "Tēvzeme", kas ar EKRE strādāja Jiri Ratasa otrajā valdībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti