Kamēr Īrija jau šogad varētu kļūt par pirmo eirozonas valsti, kas noslēdz starptautiskās palīdzības programmu, gaidāms, ka Kipra drīzumā kļūs par piekto, kas to uzsāk. Šonedēļ sanāksmē eirozonas finanšu ministri paziņoja, ka vienošanās ar Nikosiju par starptautiskā aizdevuma piešķiršanu varētu tikt panākta jau marta otrajā pusē.
Kipra palīdzību no Eiropas Savienības lūdza jau pagājušā gada vasarā, taču sarunas ar komunistu prezidenta vadīto valsti attīstījās lēni, jo Nikosija iebilda vairākām būtiskām prasībām, uz kurām uzstāja starptautiskie kreditori. Līdz ar centriski labējā Nika Anastasiada uzvaru prezidenta vēlēšanās februārī, ir izveidota jauna valdība, un Nikosija kļuvusi par piekāpīgāku sarunu partneri. Uz to pēc eirozonas finanšu ministru sanāksmes pirmdien norādīja arī Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms: „Sākotnējas sarunas ar jauno Kipras valdību ir bijušas lietderīgas. Eirogrupa ir pārliecināta, ka tagad ar jauno valdību Kiprā iespējams drīzumā noslēgt sarunas par saprašanās memorandu. Eirogrupa apsveic jaunā prezidenta Anastasiada un arī jaunā finanšu ministra apņemšanos cieši sadarboties ar Kipras Eiropas partneriem, lai pēc iespējas ātrāk noslēgtu aizdevuma līgumu.”
Deiselblūms gan neatklāja, kādi konkrēti nosacījumi varētu būt iekļauti aizdevuma paketē. Katrā ziņā gaidāms, ka Kiprai vajadzēs aptuveni 17 miljardus eiro, kas ir tikpat, cik gada iekšzemes kopprodukts. Aptuveni puse no summas būtu vajadzīga banku glābšanai, kas krietni cieta, kad tām nācās uzņemties zaudējumus no ieguldījumiem Grieķijā.
Kipras bankās noguldīti līdzekļi, kas ir aptuveni 6-7 reizes lielāki, nekā valsts gada IKP. Visvairāk ieguldījušas personas un uzņēmumi no Krievijas. Dažas eirozonas valstis aicinājušas arī noguldītājus uzņemties daļu glābšanas programmas nastas. Tomēr gan Eiropas Komisijā, gan pati Nikosija pretojas šādam plānam, baidoties, ka tas izraisīs masveida kapitāla aizplūšanu, un situāciju padarīs vēl sliktāku.
Savukārt Starptautiskajam valūtas fonam ir bažas, ka aizdevums Kirpas parādu palielinās līdz 140-145% no IKP. Šāds parāda līmenis tiek uzskatīs par pārlieku lielu, lai ilgtermiņā to varētu atmaksāt. Starptautiskos aizdevējus, īpaši Vāciju, uztrauc arī jautājums par Kipras bankās esošo ieguldījumu izcelsmi un naudas atmazgāšanu. Tas ir bijis vēl viens iemesls, kādēļ sarunas ievilkušās. Iepriekšējā valdība vēl februāra vidū Eirogrupas piedāvājumu, ka banku auditu īsteno kāda privātfirma, nosauca par nepieņemamu „ļaunprātību”. Taču, kā šonedēļ atklāja Deiselblūms, tagad jaunā valdība Nikosijā mīkstinājusi nostāju:
„Esam informēti, ka sagatavošanās darbi saprašanās memoranda parakstīšanai notiek sekmīgi un ka jaunā valdība ir piekritusi neatkarīga audita veikšanai, lai novērtētu pasākumus cīņai pret naudas atmazgāšanu Kipras finanšu institūcijās.”
Nikosijā vakar atgriezās arī starptautisko kreditoru ekspertu misija, lai detalizētāk iepazītos ar jaunās valdības nostāju, kā arī analizētu situāciju valsts uzņēmumos. To privatizācija ir vēl viens karstais punkts Kipras un aizdevēju diskusijās.
