Izskan aizdomas, ka ar šo atrunu Horvātija mēģina pasargāt komunistu laika noziedzniekus. Tādēļ tieslietu komisāre Viviāna Redinga ir draudējusi pat iesaldēt Horvātijai Eiropas fondus.
„Lex Perkovič” jeb „Perkoviča likums”. Tādu nosaukumu ieguva Horvātijas likums, kas paredz, ka Eiropas Aresta orderi varēs piemērot tikai noziegumiem, kas ir pastrādāti pēc 2002. gada. Proti, citas Eiropas valstis nevarēs pieprasīt Horvātijai arestēt un izdot tos cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās par noziegumiem, kas pastrādāti Dienvidslāvijas laikā.
Tas izsauca asu EK reakciju un tieslietu komisāre Viviāna Redinga pieprasīja steidzamus paskaidrojumus no Zagrebas, saka viņas pārstāve Mina Andrejeva.
„Viņi ir skaidri pievīluši mūsu uzticību, jo, iestājoties ES, Horvātija visu dalībvalstu priekšā apņēmās pildīt Eiropas likumus visās jomās un korekti ieviest Eiropas noteikumus savos likumos. Un tad Horvātija pieņēma likuma izmaiņas, kas ir pretrunā ar apņemšanos, ko viņi ir uzņēmušies iestāšanās līgumā. Tas ir ļoti nepatīkami un sarūgtinoši, kā arī skaidri pieviļ pārējo dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzticību,” stāsta Andrejeva.
Horvātijas premjers Zorans Milanovičs asi reaģēja uz šo EK preses sekretāres paziņojumu. „Mums nekad līdz šim nav gadījies dzirdēt kaut ko tādu, kā vakar. Oficiāla amatpersona, preses sekretāre, kura nerunāja savā, bet gan savu priekšnieku vārdā, apvainoja Horvātijas valdību horvātu disidentu slepkavu piesegšanā,” saniknots bija Milanovičs. „Tas nav tikai nepamatoti un nepareizi, tā nerunā par ar ienaidnieku. Kā var apvainot valdību, kas iestājas par konstitūcijas izmaiņām, lai būtu iespējams izmeklēt politiskās slepkavības tepat Horvātijā? Un to sauc par komunistu slepkavu piesegšanu? Tā, kura to teica, visticamāk, pat nav lasījusi Eiropas Aresta orderi, kas ir viņas pamatpienākums.”
Josips Perovičs, kura vārdā mediji nodēvēja jauno Horvātijas likumu, Dienvidslāvijas laikā bija Horvātijas slepenpolicijas priekšnieks. Viņš tiek turēts aizdomās par saistību ar horvātu disidenta Stjepana Durekoviča slepkavību, un Vācija vēlas viņa izdošanu.
Pēc saceltās ažiotāžas Horvātijas valdība oficiālā vēstulē Komisijai otrdien vakarā tomēr apsolīja likumu labot, ļaujot attiecināt Eiropas Aresta orderi arī uz noziegumiem, kas pastrādāti pirms 2002. gada. „Es varu apstiprināt, ka vakar vakarā viceprezidente Redinga tik tiešām saņēma vēstuli no Horvātijas tieslietu ministra. Šķiet, ka tā iezīmē konstruktīvu pieeju šajā jautājumā, proti apliecina Horvātijas apņemšanos mainīt likumu, lai tas atbilstu ES normām,” norāda Andrejeva.
Prezidents Barrozu arī ir saņēmis līdzīgus apliecinājumus no Horvātijas premjerministra. Komisija atbalsta šo konstruktīvo pieeju. Tagad Komisija sazinās ar Horvātijas varas iestādēm, lai noskaidrotu viņu paustās apņemšanās detaļas un pārliecinātos, ka tai ātri sekos nepieciešamās likumu izmaiņas.
Eiropas fondu izmaksas iesaldēšana, ar ko draudēja Redinga, būtu ļoti sāpīgs solis Horvātijai. Tikai nesen Komisija apstiprināja aptuveni 450 miljonu finansējumu Kohēzijas fondu ietvaros.
