EP vēlēšanām nozīmīga uzmanība pagaidām nav pievērsta un diez vai būs. Slovēnija ir aizņemta ar iekšpolitiskajiem jautājumiem - pēdējo dažu gadu laikā bijušas trīs dažādas valdības. Un šobrīd izskatās, ka jau tuvākajās dienās atkal varētu būt jauna.
Piektdien premjerministre Aļenka Bratušeka var zaudēt partijas „Pozitīvā Slovēnija” līderes krēslu, kas savukārt nozīmē, ka var izjukt četru centriski kreiso partiju koalīcija un var tikt sarīkots ārkārtas vietējā parlamenta vēlēšanas. Līdz ar par nopietnu EP priekšvēlēšanu kampaņu šobrīd ir grūti runāt, norāda Slovēnijas sabiedriskā radio žurnālists Tadejs Košmarels.
„Es domāju, ka tas ir mūsu lielākās politiskās partijas iekšējās situācijas dēļ. Mēs pat nezinām, vai mums piektdien būs premjerministrs. Ja valdība krīt, tas radikāli mainīs politisko situāciju Slovēnijā. Jau atkal,” stāsta Košmarels.
Pašās EP vēlēšanās galvenā cīņa būs starp labējām, konservatīvajām partijām, un kreisajiem, kurus var raksturot kā bijušos komunistus, norāda žurnālists. Opozīcijā esošā vadošā labējā partija vēlējās, lai vienā dienā ar Eiroparlamenta vēlēšanām notiek referendums par komunistisko drošības dienestu arhīvu jeb čekas maisu atvēršanu, cerot, ka tas mobilizēs vēlētājus.
Tomēr šis referendums nenotiks, un gaidāms, ka, līdzīgi kā iepriekšējās divās reizēs, Slovēnijas balsstiesīgie būs vieni no kūtrākajiem. Šoreiz aktivitāte pat varētu nokristies līdz vien aptuveni 20%.
Tiem, kas cer, ka šoreiz izdosies mainīt nepatīkamo tendenci, kad balsotāju aktivitāte EP vēlēšanās ar katru reizi krītas, jāsaka, ka arī Horvātija droši vien nebūs tā valsts, kas līdzēs. Tā ir jaunāka kopienas dalībvalsts, iestājās pagājušajā vasarā. Pirmās EP vēlēšanas tur notika pirms gada, un aktivitāte bija ļoti zema - 20%.
Toreiz horvāti savus eirodeputātus ievēlēja uz nepilnu gadu, tas notika vien pāris nedēļas pēc vietējām vēlēšanām. Šie ir pāris iemesli, ar kuriem varētu skaidrot zemo aktivitāti, norāda Horvātijas laikraksta „Večernij list” korespondents Briselē Tomislavs Krasnecs. Viņa vērtējumā arī šoreiz situācija neko daudz labāka nebūs. Daudz tiek runāts par ekonomiku, par augsto bezdarbu, kas ir 18% un trešais augstākais kopienā aiz Grieķijas un Spānijas, un par emigrāciju. Krasnecs atzīst, ka daudzi pret EP vēlēšanām ir vienaldzīgi, jo viņus grūti pārliecināt, ka šīs vēlēšanas kaut kā mainīs viņu ekonomisko situāciju.
Tajā pašā laikā diskusijas notiek. Un viens no aspektiem ir citu bijušās Dienvidslāvijas valstu centieni iestāties ES, stāsta horvātu žurnālists. „Cilvēki vērtē, kā pagājušajā pavasarī ievēlētie horvātu eirodeputāti darīja savu darbu, vai viņi pienācīgi pārstāvēja savus vēlētājus. Daļa uzskata, ka deputāti strādājuši pietiekami labi, citi, protams, ka nē. Iespējams, lielāka uzmanība pievērsta tam, kā horvātu eirodeputāti spēja ietekmēt EP rezolūciju par Bosnijas un Hercegovinas un Serbijas progresu, jo tās ir mūsu kaimiņvalstis. Horvātijas nostāja ir, ka mēs palīdzēsim saviem kaimiņiem viņu ceļā uz ES,” norāda Krasnecs.
Debates notiek arī par eirodeputātu algām, kas ir aptuveni 6000 tūkstoši eiro mēnesī. Interesantu stratēģiju izvēlējušies horvātu deputāti no sociāldemokrātiem. Viņi daļu algas atdod labdarībai, jo tā ir krietni lielāka, nekā Horvātijas parlamentā. Vienai no valsts labdarības organizācijām katrs sociāldemokrātu eirodeputāts ik mēnesi pārskaitījis 1300 eiro.
Horvātijai EP jaunajā sasaukumā paredzētas 11 vietas. Bet Slovēnijai tāpat kā Latvijai - astoņas.
