Horvātijas prezidenta vēlēšanās par galvenajiem sāncenšiem tiek uzskatīti pašreizējā valsts galva Kolinda Grabara-Kitaroviča, kuru amatam virza valdošā labēji centriskā Horvātijas Demokrātiskā savienība, un sociāldemokrātu kandidāts, bijušais premjerministrs Zoranu Milanovičs.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vismaz 10% atbalstu varētu iegūt arī divi neatkarīgie kandidāti, kuru vidū ir valstī populārais dziedātājs Miroslavs Škoro un bijušais tiesnesis un tagadējai Eiropas Parlamenta deputāts Mislavs Kolakušičs.
Vienlaikus aptaujas neparedz absolūto vairākumu nevienam no četriem amata pretendentiem. Ja neviens no kandidātiem pirmajā kārtā neiegūs vismaz 50% balsu, divi vislielāko atbalstu guvušie kandidāti 5. janvārī sacentīsies vēlēšanu otrajā kārtā.
Horvātijas prezidenta amats lielā mērā ir ceremoniāls. Prezidentam nav veto tiesību, taču ir pilnvaras ārpolitikas un aizsardzības jautājumos.
