Sadaļas Sadaļas

Grieķu premjera partijas «dumpinieki» dibinās jaunu politisko spēku - «Tautas vienotība»

Ceturtdien par demisiju paziņojušā Grieķijas premjera Alekša Cipra vadītā partija “Syriza” piedzīvo šķelšanos – vairāk nekā 20 partijas radikālā spārna deputāti paziņojuši par izstāšanos no “Syriza” un savas partijas dibināšanu, vēsta ārvalstu masu mediji.

 

Par jaunās partijas dibināšanu paziņojuši 29 “Syriza” parlamentārieši. Viņi atklājuši, ka jauno partiju nosauks par “Tautas vienotība” un tās līderis būs bijušais enerģētikas ministrs Panagiotis Lafazanis, ziņo  “Greekreporter”.

Jau ceturtdien, 20.augusta vakarā pēc Alekša Cipra paziņojuma par demisiju un ārkārtas vēlēšanu ierosināšanu 20.septembrī viņa vadītās partijas kreisi radikālākais spārns paziņoja, ka veidos plašu, pret vienošanos ar aizdevējiem vērstu, progresīvi demokrātisku politisko spēku, kas piedalīsies vēlēšanās, piedāvājot atteikties no vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem un norakstīt Grieķijas valsts parādus un nepieļaut stingrus taupības pasākumus.

Radikālāk noskaņotie deputāti paziņoja, ka tagad Ciprs parādījis savu īsto seju, kas ir pretrunā ar visiem “Syriza” solījumiem un plāniem, parakstot vienošanos. Šī vienošanās neatbilst tautas gribai, kas izteikta, balsojot par “Syriza”.  

"Greekreporter” norāda, ka jaunajai partijai varētu pievienoties vairāki redzami parlamentārieši, bet finanšu ministrs Janis Farufakis, visticamāk, tajā neiesaistīsies.

Astoņus mēnešus pēc līdzšinējā parlamenta ievēlēšanas grieķiem atkal būs jāizraugās jauns, jo to ierosinājis premjers Aleksis Ciprs, kurš paziņoja par savu demisiju. Teorētiski vēl labējai opozīcijai ir iespēja izveidot jaunu valdību, taču tas ir maz ticams.

Pret ārkārtas vēlēšanām neiebilst arī starptautiskie aizdevēji, kas cer, ka tajās uzvarēs līdzšinējo vienošanos piekritēji, kuru rindās ir demisionējušais premjers.  

Par ārkārtas vēlēšanām Ciprs sāka runāt vēl jūlijā, kad viņa vadītās partija “Syriza”  parlamenta frakcija sašķēlās. Tās radikālākais spārns nevēlējas balsot par nepopulārām reformām, ko paredzēja jaunā valsts glābšana programma no starptautisko aizdevēju puses.  

Lai Grieķija saņemtu vitāli svarīgo naudu, nācās izmantot opozīcijas atbalstu. Ciprs nevēlējās balstīties uz opozīciju. Viņa reitingi ir augsti un viņš cer uz jaunu mandātu  un sev lojālu partiju. Atkāpšanās runā viņš vēlētājiem atgādināja, ka jauno glābšanas programmu var uzskatīt par zināmu panākumu, jo varēja būt vēl sliktāk

“Grieķi, sievas un vīri! Gribu pret jums būt absolūti godīgs. Mēs neesam sasnieguši visu, ko cerējām pirms vēlēšanām. Taču mēs nesastapām tādu attieksmi kā gaidījām. Šajā cīņā mums nācās piekāpties, taču mēs tomēr panācām vienošanos, kas pēc tās, kas bija mūsu  taupības žņaugos nonākušajai valstij, jāvērtē kā labākais iespējamais iznākums,” uzrunā sacīja Ciprs.

Cipra bijušie domubiedri, kas atšķēlās no “Syriza” tikmēr  brīdina cilvēkus neuzķerties aizejošā premjera maldinājumiem.

“Šobrīd valdību neviens nespiež rīkot ārkārtas vēlēšanas, lai pēc tām sāktu veikt labus darbus. Tā to var darīt arī patlaban. Galvenais iemesls, kāpēc valdība grib vēlēšanas, ir tās vēlme, lai grieķi  vēl nepagūst sajust nepopulāros lēmumus, ko paredz vienošanās ar aizdevējiem. Valdība cer apmuļķot vēlētājus,” paziņoja Panajotis Lafazanis.

Valsts prezidents formāli uzticējis opozīcija partijas Jaunā demokrātija līderim Evangelism Meimarakim formēt jaunu valdību, taču tai ir mazāk nekā puses parlamenta atbalsts.   

“Premjeram ir jāpaskaidro, kāpēc viņš nevēlas uzticības balsojumu parlamentā. Es vēlētos, lai viņš atnāk uz mūsu partijas biroju un mēs varētu diskutēt par jaunas rīcībspējīgas valdības izvedi. Tāpat mēs varam apspriest, kas notiks, ja jaunajās vēlēšanās viņa partija paliks otrajā vietā,” pauda Meimarakim.

Grieķijas iedzīvotāji, ka nesen izteica uzticību Cipram referendumā, kurā noraidīja vēlāk tomēr apstiprinātās vienošanās ar aizdevējiem, ir dažādi viedokļi.  

 “Tas ir dīvaini. Valdība varētu turpināt darbu īstenojot vienošanos un mēs visi virzītos uz priekšu. Diemžēl šauras partiju intereses atkal ir svarīgākas,” sacīja Atēnu iedzīvotāja Elena Poulija.

 “Tas bija gaidāms. Nekādi nopietni lēmumi valdībai   patlaban nav pa spēkam, vēlēšanas  bija vienīgais risinājums," savukārt sprieda  Atēnu iedzīvotājs Andreass Avlonitis .

Starptautisko aizdevēju avangards Eirozonas valstu vadītāji atšķirībā no vasarā notikuša referenduma tagad pret parlamenta velēšanām uzturas saprotoši, cerot, ka valstī atgriezīsies politiskā stabilitāte  

“Cerams, ka drīz uzzināsim vēlēšanu datumu, un cerams, ka tās notiks iespējami ātri, lai nav jāzaudē laiks. Cerams, ka Ciprs spēs izveidot stabilāku valdību un, protams, saglabās izvēli par labu Eiropai. Mēs neuzskatām, ka vēlēšanas ir kārtējais mēģinājums izvairīties no līgumu pildīšanas. Protams, mēs to rūpīgi vērosim, taču kamēr vienošanās tiek pildītas, valstī var notikt arī vēlēšanas,” sacīja  Eirogrupas prezidents Jerūns Dijselblūms.

Jau vēstīts, ka Ciprs ceturtdien, 20.augusta vakarā paziņojis par savu atkāpšanos no amata. "Es drīzumā tikšos ar republikas prezidentu un iesniegšu savu un valdības atkāpšanās rakstu," uzrunā televīzijā paziņoja Grieķijas premjers.

Parlamenta ārkārtas vēlēšanas Grieķijā notiks 20.septembrī. 

Cipra vadītā "Syriza" pēc nākšanas pie varas janvārī iesāka aktīvu spēkošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, sākotnēji pasludinot visu iepriekšējās valdības līgumu pārskatīšanu, lai atteiktos no taupības prasībām.

Taču tas vainagojās ar tālākas palīdzības iesaldēšanu no kreditoru puses, valsts nokļūšanu bankrota priekšā un nepieciešamību prasīt trešā aizdevuma programmu. Tajā arvien ir paredzēti taupības pasākumi, kas ir pretrunā ar Cipra partijas "Syriza" pirms vēlēšanām sabiedrībai solīto.

Šonedēļ Grieķija saņēma daļu no 86 miljardu eiro lielās trešā aizdevuma programmas – 13 miljardus. To valsts iegūst no Eiropas Stabilitātes mehānisma, kas īpaši izveidots krīzē nonākušām valstīm.

Šos līdzekļus Grieķija izmanto, lai samaksātu parādus un atbalstītu bankas, kas pamatīgi cieta pēdējos mēnešos, kad Grieķijas valdības un aizdevēju garo sarunu laikā daudzi bažās par valsts bankrotu un steidza izņemt naudu no bankām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt