Vēl pirms pāris nedēļām Rīgā Grieķijas premjers Aleksis Ciprs sacīja žurnālistiem, ka vienošanos starp starptautiskajiem kreditoriem un viņa vadīto valdību drīz izdosies panākt, un viss esot kārtībā. Ar līdzīgiem optimistiem paziņojumiem viņš bija regulāri nācis klajā arī iepriekš.
Tomēr tagad Grieķijas premjers ir mainījis taktiku un asi sacīja, ka vienošanās noslēgšanu kavē starptautiskie aizdevēji.
Saskaņā ar Cipra teikto, viņi pieprasot absurdas reformas, pilnībā necienot un neņemot vērā Grieķijas pilsoņu demokrātisko izvēli. Grieķijas valdība jau esot būtiski piekāpusies aizdevēju prasībām un turpmākie kompromisi vairs neesot iespējami, atklātajā vēstulē Francijas avīzē “Le Monde” raksta Ciprs.
Grieķijas premjera publiskais paziņojums parādījās vien nepilnu nedēļu pirms kārtējā parādu atmaksas datuma.
Piektdien Grieķijai ir jāatdod Starptautiskajam valūtas fondam vecais parāds 300 miljonu eiro apmērā. Bet šis nav vienīgais maksājums. Tāpat jūnijā Grieķijai būs jāatdod vēl 900 miljoni. SVF vadītāja Kristīne Lagarda jau sacīja, ka Grieķija var izvēlēties apvienot abus maksājumus vienā un nosegt tos mēneša beigās. Tas dos Cipra valdībai dažas nedēļas laika, lai mēģinātu pabeigt sarunas ar kreditoriem.
Grieķijas amatpersonas gan turpina apgalvot, ka valsts spēs izpildīt visas starptautiskās saistības, tāpat kā tas ir noticis līdz šim.
Jūnija pēdējos datumos beidzas arī termiņš, līdz kuram tika pagarināta esošā starptautiskā aizdevuma programma. Tas nozīmē, ka šis ir galīgais termiņš, lai panāktu vienošanos par pašreizējo 7,5 miljardu eiro atbalstu.
Lagarda jau ir publiski pieļāvusi, ka Grieķija varētu būt spiesta izstāties no eirozonas. Tomēr Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers jaunākajā intervijā Vācijas izdevumam “Sueddeutsche Zeitung” sacīja, ka tas nepalīdzēšot atrisināt problēmas.
Junkers uzsvēra, ka nomainot eiro pret drahmām problēmu mazāk nekļūs.
Turklāt tas būs pretrunā ar vienu no kopīgās valūtas pamatpostulātiem, proti, ka dalība eirozonā ir neatgriezeniska.
Tāpat Junkers ir piebildis, ka nevar iedomāties turpināt Grieķijas atbalstu bez SVF līdzdalības, jo bez tā nekas nesanākšot.
Arī tas nesaskan ar Lagardas iepriekš pausto mājienu, ka viņas vadītā organizācija vairs negribētu piedalīties Grieķijas finansēšanā, jo neredzot pietiekamas pūles no Grieķijas valdības puses.
Nav izslēgts, ka Grieķijas premjers pirmdienas, 1.jūnija pēcpusdienā varētu ierasties Berlīnē, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un EK priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru. Merkele, Olands un Junkers tik un tā būs Berlīnē, lai piedalītos Eiropas rūpnieciskai attīstībai veltītajā pasākumā. Šāda tikšanās, kā norāda vairāki mediji, varētu nozīmēt, ka sarunas par Grieķijas glābšanu no finanšu kraha tagad notiek tikai augstākajā politiskajā līmenī.
