Šādu ārpolitikas kursu lielā mērā diktē tieši prezidente Daļa Grībauskaite, kas bauda lielu sabiedrības atbalstu un plašas pilnvaras ārpolitikas veidošanā. Pēc Krimas aneksijas viņa Krieviju nodēvēja par "teroristu valsti". Medijos arī bija lasāms, ka “Grībauskaite uzvar otro termiņu, pateicoties pretkrieviskajai platformai ”, bet Maskavā viņa iemantojusi "vanaga" reputāciju.
Lietuva uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona izceļas ar izteikti agresīvo nostāju pret Krieviju. Lietuva bija pirmā, kas, sekojot Lielbritānijas piemēram, publiski paziņoja par krievu diplomātu izraidīšanu. No Baltijas valstīm tā izraidīja lielāko skaitu diplomātu - proti, trīs.
Grībauskaite arī nekad nav vairījusies uzsvērt Lietuvas ciešās attiecības ar ASV. "Lietuva ir kopā ar Savienotajām Valstīm cīņā pret teroristiem visā pasaulē. Mēs esam atpakaļ Afganistānā, esam Mali, esam Centrālāfrikas Republikā, Kosovā un Ukrainā kopā. Tā kā esam partneri un uzticami sabiedrotie," viņa sacīja. "Mēs redzam ASV vēlmi redzēt citu NATO, citas kvalitātes NATO. Varu droši vien būt atklāta – mēs ar [ASV] prezidentu [Donaldu Trampu] pārrunājām un pat nedaudz pajokojām – mums nepieciešamas līdera spējas lēmumu pieņemšanai, lai radītu pietiekamu pārsvaru un spiedienu, lai mūsu konkurenti noticētu, ka spējam pieņemt lēmumus. Un mēs redzam šādas līdera spējas prezidentā Trampā," teica Grībauskaite.
