Globālā koronavīrusa pandēmija ir atstājusi ievērojamu ietekmi arī uz dažādām protesta kustībām visā pasaulē, un no pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka no dienaskārtības ir pazudis arī jautājums par klimata pārmaiņām. Vismaz šo protestu redzamākā seja – zviedru jauniete Grēta Tūnberga – pēdējā laikā ir bijusi visai maz pamanāma.
Taču aprīļa beigās un maija sākumā Grēta Tūnberga atkal ir likusi par sevi runāt. Kopīgi ar 15 vienaudžiem no visas pasaules Grēta Tūnberga pieprasījusi, lai Apvienoto Nāciju Organizācija pieņemtu viņu sūdzību, kas vērsta pret Argentīnu, Brazīliju, Franciju, Vāciju un Turciju. Šajā prasībā, kas tika iesniegta jau pagājušā gada septembrī, apgalvots, ka valstis, atbalstot fosilo kurināmo izmantošanu un jau gadu desmitiem neveiksmīgi mēģinot samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, ir pārkāpušas savas saistības, ko tās ir uzņēmušās Bērnu tiesību konvencijas ietvaros.
Minētās piecas valstis ir lielākās klimata piesārņotājas no 45 valstīm, kuras ir pieņēmušas Bērnu tiesību konvencijas papildu protokolu. Savā paziņojumā jaunieši uzsver, ka valstis jau ilgstoši ir zinājušas par oglekļa emisiju kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, taču nav darījušas neko, lai to novērstu. Tieši pretēji, ir īstenoti pasākumi, kas paātrina klimata pārmaiņas, piemēram, tiek piešķirtas subsīdijas fosilo kurināmo izmantošanai.
Trīs no minētajām valstīm – Brazīlija, Francija un Vācija – jau iepriekš ir reaģējušas uz šo sūdzību, apgalvojot, ka tajā izteiktie apgalvojumi ir nepamatoti un pati sūdzība nav izskatāma ANO Bērnu tiesību komitejā. Tāpat tiek uzsvērts, ka klimata krīze ir tik globāla, ka par to atbildīga nav neviena valsts. Klimata aktīvisti no savas puses uzsver, ka šādi izteikumi ir nepamatoti, piebilstot, ka valstis būtu jāvērtē pēc viņu rīcības, nevis izteikumiem.
Aprīļa beigās Grētas Tūnbergas darbība guva kārtējo atzinību. Dānijas nevalstiskā organizācija ''Human Act'' izvēlējās zviedru aktīvisti kā šīgada "Human Act Award" balvas ieguvēju. 100 tūkstošu dolāru vērtā balva Tūnbergai piešķirta par bezbailīgiem un apņēmīgiem centieniem mobilizēt miljonus cilvēku visā pasaulē cīņai pret klimata pārmaiņām.
Neilgi pēc tam Grēta Tūnberga saņemto naudas summu caur viņas vārdā nosaukto fondu ziedoja ANO bērnu fondam UNICEF un līdzvērtīgu ziedojumu – vēl 100 tūkstošus - no savas puses ziedoja arī organizācija "Human Act". Tādējādi tika aizsākta jauna kampaņa, kuras mērķis ir aizsargāt bērnus un jauniešus Covid-19 pandēmijas laikā.
"No krīzēm vienmēr visvairāk cieš nabadzīgākie un visvairāk ievainojamie cilvēki. Vai tā būtu klimata krīze, vai koronavīrusa krīze. Lai arī bērni varbūt nav galvenā koronavīrusa riska grupa, bērnu dzīvības joprojām ir apdraudētas. Skolām aizveroties, daudzi bērni zaudē iespējas macīties, jo viņiem nav piekļuves digitālajai izglītībai. Viņi var zaudēt arī ikdienai nepieciešamo pārtiku, ūdeni un sanitāros apstākļus. Un, ja veselības dienesti ir pārslogoti, tas var novest pie vēl lielāka nāves gadījumu skaita, pie vēl lielāka bērnu nāves gadījumu skaita, ko citādi būtu bijis iespējams novērst. Tāpēc mums tagad visiem ir jādarbojas kopā, lai aizsargātu bērnus un novērstu koronavīrusa postošās sekas," kampaņas būtību raksturo pati Grēta Tūnberga.
Pagājušajā mēnesī publicētajā ANO ziņojumā tika atzīts, ka tieši bērni var kļūt par vienu no lielākajām Covid-19 riska grupām. Tāpēc sākotnēji UNICEF ziedotie līdzekļi tiks novirzīti ārkārtas programmām, nodrošinot grūtībās nonākušos bērnus ar ziepēm un sejas maskām, kā arī atbalstot veselības aprūpes sistēmas.
