Oficiālais piemiņas dievkalpojums Ķelnes katedrālē sākās pusdienlaikā. Lielo baznīcu piepildīja aptuveni pusotrs tūkstotis sērotāju. Starp tiem ap 500 bija bojāgājušo pasažieru un apkalpes locekļu radinieki.
Dievkalpojumu vadīja Ķelnes katoļu arhibīskaps un Vestfālenes reģiona luterāņu baznīcas prezidente. Viņi sacīja uzrunas un lasīja dažādus Bībeles fragmentus, lai mierinātu sanākušos tuviniekus.
Katedrālē tika iedegtas 150 sveces – pa vienai katra aviokatastrofas bojā gājušās piemiņai. Bojāgājušo tuviniekiem glābšanas komandas locekļi personīgi iedeva rokās pa vienam eņģelītim krusta formā.
Baznīcā bija arī vairākas augsta līmeņa amatpersonas, arī Vācijas prezidents Joahims Gauks, kanclere Angela Merkele, kā arī Francijas un Spānijas valdības pārstāvji. Gauks savā uzrunā pieminēja gan aviokatastrofas traģiskumu, gan arī pateicās visiem glābšanas darbos iesaistītajiem cilvēkiem.
Visā Vācijā piektdien pusmastā tika izkārti valsts karogi, bet atceres ceremoniju pie katedrāles varēja novērot uz lieliem ekrāniem.
Jau ziņots, ka 24. marta avarējusī lidmašīna bija ceļā no Spānijas pilsētas Barselonas uz Diseldorfu Vācijā. Tā nokrita Francijas Alpos. Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas avāriju, visticamāk, ir izraisījis otrais pilots, kurš to tīši nogāza zemē. Pilotam ir bijušas ilgstošas problēmas ar veselību, ko viņš ir slēpis no sava darba devēja, aviokompānijas “Germanwings”. Viņa mājās tika atrasta arī ārsta izsniegtā slimības lapa, kas liecināja, ka otrajam pilotam tajā dienā nebija jābūt darbā. Tomēr viņš šo slimības lapu nebija izmantojis. Bijusī pilota draudzene ir liecinājusi, ka viņu naktīs mēdza vajāt murgi par lidmašīnas krišanu.
Tomēr galīgie aviokatastrofas izmeklēšanas rezultāti vēl nav zināmi.
