Parīzes lēmumu aizkavēt „Mistral” pārdošanu atzinīgi novērtējuši Francijas sabiedroti NATO un Ukraina, bet Krievija paziņojusi, ka tā nav īpaša traģēdiju.
Parīze pretojās pēdējos mēnešos arvien pieaugošajam NATO partneru spiedienam vismaz atlikt moderno karakuģu „Mistral” piegādi Krievijai. Francija argumentēja, ka Eiropas Savienības nesen ieviestās bruņojuma sankcijas pret Maskavu nedarbojas ar atpakaļejošu datumu, turklāt līgums ir līgums, un tā laušana Parīzei izmaksātu ļoti dārgi.
Konfliktam Ukrainas austrumos tikai pasliktinoties un augot apsūdzībām pret Krieviju, dienu pirms NATO samita Parīze vismaz formāli tomēr piekāpās sabiedroto aicinājumiem. Prezidenta Fransuā Olanda birojs „paziņoja, ka, neskatoties uz izredzēm uz pamieru, kas vēl ir jāapstiprina un jāievieš, pašlaik nav attiecīgo apstākļu, lai Francija piegādātu pirmo karakuģi.”
To bija paredzēts piegādāt oktobrī. Tomēr Parīzes paziņojums vēl nenozīmē, ka kuģi nekad nenonāks Maskavas rīcībā. Avots Francijas diplomātiskajās aprindās, kas vēlējās palikt anonīms, aģentūrai AFP pastāstīja, ka lēmums apturēt līguma izpildi no jauna tiks izvērtēts novembrī. Viņa vārdiem, tad varēs redzēt, kādas ir finansiālās sekas, norādot, ka līguma neizpilde var izmaksāt Francijai miljardu eiro.
Desanta bāzes kuģis „Mistral” ir lielākais kuģis Francijas jūras flotē. Tas var uzņemt līdz 16 helikopteriem, desmitiem bruņu transportieru un simtiem kareivju. Līgumu Maskava un Parīze parakstīja 2011.gadā, kad Francijas prezidents vēl bija Nikolā Sarkozī. Tas notika tikai pāris gadus pēc Gruzijas kara. Bijušais Krievijas jūras flotes admirālis Vladimirs Visockis savulaik izteicies, ka 2008.gada karu pret Gruziju Krievija būtu uzvarējusi 40 minūtēs, ja tai jau toreiz būtu bijuši “Mistral” kuģi.
Kopš vasaras sākuma uz pirmā „Mistral” kuģa, kas saucas „Vladivostoka” un ir gandrīz pabeigts, tā izmantošanu apguvuši aptuveni 400 Krievijas jūrnieku. Otrs kuģis „Sevastopole” saskaņā ar līgumu jāpiegādā nākamgad, bet Parīzes trešdienas paziņojumā tas nav pieminēts.
„Mistral” pārdošanas kritiķi bažījas, ka Krievija šos karakuģus var nākotnē izmantot militārām operācijām Baltijas vai Melnajā jūrā. Tādēļ Olanda lēmumu kā pareizu un gudru atzinīgi novērtējušas gan Baltijas valstis, gan ASV. Bet Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins pateicās Francijai par „saprātīgu lēmumu”, kas ir „svarīgs miera atjaunošanai Eiropā.”
Pašas Maskavas reakcija nebija pārāk asa. „Tā nav traģēdija attiecībā uz [Krievijas] apbruņošanos,” paziņoja aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs, gan norādot, ka tas ir nepatīkami un papildina spriedzi sadarbībā ar Franciju.
Par lēmumu pārāk priecīgi nav arī strādnieki Sen-Nazēras kuģu būvētā, kur atrodas „Mistral” kuģis. Arodbiedrības pārstāvji brīdināja, ka lēmums grūtā situācijā var nostādīt simtiem strādnieku. Kritiku Olandam veltījuši arī atsevišķi opozīcijas partiju pārstāvji, argumentējot, ka tieši kuģu nepiegādāšana un līguma nepildīšana grauj Francijas reputāciju kā uzticamam sadarbības partnerim.
