Jautājums par vīzu režīma liberalizāciju ar Ukrainu un arī ar Gruziju bija viens no galvenajiem Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitā Rīgā maijā. Toreiz ne viena, ne otra zaļo gaismu gan vēl neieguva. Bet Eiropas Savienība Kijevai un Tbilisi norādīja uz lietām, kas vēl būtu darāmas. Un nu otrdien, 15.decembrī, Eiropas Komisija nāks klajā ar ziņojumu par Ukrainas un Gruzijas progresu.
Ar lielu interesi tiks gaidīts, vai Eiropas Komisija rekomendēs sāk vīzu režīma liberalizāciju, šādā gadījumā galavārds pēc tam būs jāsaka Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Pirmdien vizītē Briselē ieradās Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, lai tiktos ar kopienas augstākajām amatpersonām un apspriestu Kijevas un Eiropas Savienības attiecību stiprināšanu. Pēc tikšanās ar Jaceņuku Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikas komisārs Johanness Hāns paziņoja, ka „ir diezgan drošs”, ka vīzu liberalizācijas ziņojums par Ukrainu būs „ļoti pozitīvs”. Tajā pašā laikā Hāns piebilda, ka nevēlas „pareģot galīgo iznākumu”.
Viņš arī uzsvēra, ka galvenā prioritāte joprojām ir cīņa pret korupciju, kas ir viena no Ukrainas galvenajām problēmām.
Avots Briselē portālam „EUobserver” pauda, ka Ukrain izpildījusi „97%” no kopienas prasībām vīzu liberalizācijai. Avots prognozēja, ka Eiropas Komisija rekomendācija tik un tā būšot pozitīva, jo Ukrainas sabiedrība pēdējos mēnešos darījusi ļoti daudz, lai izdarītu spiedienu uz politiķiem spert nepieciešamos soļus.
Ukrainas premjers Jaceņuks pēc sarunām savukārt paziņoja, ka Kijeva „ir izpildījusi visu, kas tika solīts” un cer uz pozitīvu lēmumu.
Viņš vizītes laikā pievērsās Krievijai, pret kuru rietumvalstis ieviesušas sankcijas par Maskavas lomu karā Ukrainas austrumos. Minskas vienošanās joprojām nav pilnībā izpildītas.
Kopienas augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni uzsvēra, ka vienošanās jāpilda „visām” konfliktā iesaistītajām pusēm. Bet Jaceņuks norādīja uz Maskavas lomu: „Krievijai ir jāizpilda visi Minskas vienošanās punkti, jānodrošina pilnīgs pamiers, jāatvelk bruņotie spēki un jāatdod atpakaļ Ukrainai visas Krievijas atbalstīto teroristu teritorijas. Esam pārliecināti, ka Eiropas Savienība būs vienota, sankcijas pret Krieviju turpināsies, un tās būs saistītas ar Minskas vienošanos pilnīgu izpildi no Krievijas puses.”
Briselē Jaceņuks arī aicināja Eiropas Savienību apturēt Krievijas jaunā gāzesvada uz Vāciju projektu Baltijas jūras gultnē “Nord Stream 2”. Gāzesvada mērķis ir dubultot tur jau esošā gāzesvada jaudu. Jaceņuks paziņoja, ka šis projekts būtu jāaptur, jo tas nav ne Ukrainas, ne Eiropas Savienības interesēs, bet sniedz lielākas monopola iespējas Krievijai. Te gan jānorāda, ka Brisele gāzesvada projektu nevar apturēt, balstoties uz politiskiem vai stratēģiskiem iemesliem, bet tam ir jāatbilst Eiropas Savienības vienotā tirgus likumiem.
