Eiropai šis gads bijis īpaši trauksmains un atšķirīgs no iepriekšējiem gadiem – tas izskanēja ne vien Latvijas premjerministres jaungada uzrunā, bet arī daudzu citu Eiropas līderu runās, kurās gan tieši, gan netieši izcelta Krievijas agresīvā rīcība Ukrainā. Pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kura dēļ šī situācija bija tik atšķirīga no citiem gadiem, savā Jaungada uzrunā jau pirmajā minūtē paziņoja, ka Krimas aneksija bijusi patriotiska rīcība, kas atbalsosies vēsturē:
„Mīlestība pret dzimteni ir viena no spēcīgākajām un paceļošākajām jūtām un tā pilnā mērā parādījās brālīgajā Krimas un Sevostopoles iedzīvotāju atbalstīšanā, kad viņi cieti izlēma atgriezties savās dzimtajās mājās.”
Šī retorika un Krievijas rīcība pārējo Eiropu ir saliedējusi un tieši šī vienotība ir arī galvenā atslēga Ukrainas krīzes atrisināšanai – tā 2014. gada izskaņā paziņoja Eiropas Savienības ekonomiski ietekmīgākās valsts Vācijas kanclere Angela Merkele, kuras attieksme pret Krieviju gada nogalē kļuvusi stingrāka. Tieši viņu britu laikraksts „The Times” arī nosaucis par gada cilvēku par spēju uzņemties kontroli Rietumu sarunās ar prezidentu Putinu.
„2014. gads paliks atmiņā ar atšķirīgu attīstību, nekā mēs to bijām iedomājušies pirms gada. Tas bija gads, kad Eiropa smagākajā veidā pieredzēja to, ko nozīmē, kad tiek izaicināts Eiropas miermīlīgās kārtības pamats, it īpaši saistībā ar tautu pašnoteikšanās brīvību. Tas ir tieši tas, ko Krievija dara Ukrainā. Nav šaubu, ka vēlamies drošību Eiropā kopā ar Krieviju, nevis pret Krieviju, taču nav arī šaubu, ka Eiropa nevar pieņemt un nepieņems principu, ka stiprākais var darīt kā grib, pārkāpjot starptautiskos likumus,” sacīja Merkele.
Par to, ka grūtības ļāvušas apvienoties, jaunā gada uzrunā runāja arī šogad pēc Maidana revolūcijas ievēlētais Ukrainas prezidents Petro Porošenko:
„Aizejošais gads mums bija grūtākais pēdējos 70 gados kopš 1945. gada. Saniknots naidnieks ienācis mūsu zemē, apdraudot dzīvības, brīvību un neatkarību. Taču visa mūsu valsts, gan jaunie, gan vecie, cēlušies, lai aizstāvētu savu tēvzemi. Šis ir patriotisks karš, mēs uzvarēsim, jo patiesība ir mūsu pusē.”
Amerikas Savienoto Valstu līderi, kuriem Kremlis izsūtījis Jaungada apsveikumu ar aicinājumu jaunajā gadā veidot attiecības, kas balstītas uz līdzvērtīgu partnerību, gan ar politiski piesātinātām runām gadu mijā nenāca klajā. Prezidents Obama devies uz dzimtajām Havaju salām sagaidīt jauno gadu kopā ar ģimeni.
Tikmēr Ķīnas prezidents Jaungada uzrunā galveno uzmanību veltīja Ķīnas iekšpolitiskajām reformām un pieaugošajai valsts lomai uz starptautiskās skatuves dažādu krīžu risināšanā:
“Ķīnas tautai ļoti rūp gan mūsu valsts, gan visas pasaules nākotne. Kad Āfrikā uzliesmoja Ebolas vīruss, mēs devāmies palīgā, kad Maldivu galvaspilsētā izcēlās ūdens trūkums, mēs palīdzējām. Šādu piemēru ir daudz, kas demonstrē Ķīnas tautas kopības sajūtu ar visu cilvēci. Pašlaik pasaules nav miermīlīga vieta. Mēs aicinām ievērot mieru un no sirds ceram, ka visu valstu cilvēki strādās kopā, lai izskaustu badu un atbrīvotu ģimenes no kara draudiem.”
Tiesa, tieši ar Ķīnu saistās arī šīs gadumijas traģiskākais nelaimes gadījums. Jaungada svinību laikā Šanhajā līdz nāvei sabradāti 36 cilvēki. Grūstīšanās, kas pārauga panikā, sākās pēc tam, kad no kāda naktskluba balkona pārpildītajā pilsētas centrā tika izmesta neīsta nauda.
