Francijas pilsētā Biaricā G7 valstu līderu samita otrā diena no rīta sākās ar ASV prezidenta Donalda Trampa un Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona kopīgām brokastīm. Šī bija abu pirmā tikšanās, kopš Džonsons pirms mēneša kļuva par jauno britu premjeru.
Abi viens otram veltīja atzinīgus vārdus. Tramps paziņoja, ka Džonsons ir „īstais cilvēks”, kuram vadīt “Brexit”. Abi pieskārās arī potenciālajam ASV un Apvienotās Karalistes tirdzniecības līgumam pēc tam, kad briti būs izstājušies no Eiropas Savienības.
Tramps teica, ka sarunas bijušas ļoti labas: „Mums būs ļoti liels tirdzniecības līgums, lielākais, kāds mums jebkad ir bijis ar Apvienoto Karalisti. Kādā brīdī viņiem vairs nebūs šī šķēršļa, viņiem nebūs šī enkura, kas piesiets pie potītes, jo tieši tas ir tas, kas viņiem tagad ir.”
“Brexit” sakarā samita pirmajā dienā sestdien tieši pirms sanāksmes sākuma vārdu apmaiņa Džonsonam izraisījās ar Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku. Džonsons pauda gatavību ļaut Lielbritānija izstāties arī bez vienošanās. Tusks teica, ka nav gatavs iesaistīties sarunās par jebkādu bezvienošanās scenāriju, un pauda cerību, ka britu premjeres nevēlas ieiet vēsturē kā „Misters Bez Vienošanās”.
„Eiropas Savienība vienmēr ir atvērta sadarbībai. Kad Deivids Kamerons gribēja izvairīties no “Brexit”, kad Terēza Meja gribēja izvairīties no bezvienošanās “Brexit”. Un mēs arī tagad esam gatavi nopietnām sarunām ar premjerministru Džonsonu. Viena lieta, kurā es nesadarbošos, ir bezvienošanās “Brexit”. Un es joprojām ceru, ka premjerministrs Džonsons negribēs ieiet vēsturē kā „Misters Bez Vienošanās”. Mēs esam gatavi uzklausīt idejas, kas ir darbotiesspējīgas, reālistiskas un pieņemamas visām dalībvalstīm, tostarp Īrijai,” sacīja Tusks.
Džonsons atbildi parādā nepalika. Viņš vēlāk pauda cerību, ka „Tusks negrib ieiet vēsturē kā „Misters Bez Vienošanās”. Džonons teica, ka grib vienošanos, un
aicināja Eiropas Savienību uz sarunām, lai risinātu nesaskaņas Īrijas robežas jautājumā. Samita aizkulisēs Tusks un Džonsons tiksies svētdien.
Nozīmīga tēma šajā samitā ir tirdzniecībā laikā, kad Tramps turpina paaugstināt tarifus pret Ķīnu, kas atbild ar to pašu. Pirms došanās uz samitu Tramps brīdināja Parīzi par tarifiem Francijas vīnam, atbildot uz tās plāniem piemērot nodokļus amerikāņu Savienoto Valstu informācijas tehnoloģiju gigantiem “Facebook”, “Apple” un “Google”. Tomēr pēc sestdienas pusdienām ar Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu Tramps paziņoja, ka tā bija abu „līdz šim labākā tikšanās”.
Makrons kā vienu no prioritātēm šajā samitā izsludinājis Amazones mežu ugunsgrēkus. Saskaņā ar datiem šogad to skaits ir bijis četrreiz lielāks nekā pērn. Starptautiski pieaug politiskais spiediens pret Brazīlijas prezidentu Žairu Bolsonaru darīt vairāk ugunsgrēku iegrožošanai. Francija pat piedraudējusi, ka bloķēs tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un Dienvidamerikas valstu tirdzniecības bloku MERCOSUR.
Vācijas un Lielbritānijas līderi, kaut arī satraukti par ugunsgrēkiem, tomēr noraidīja tirdzniecības līguma bloķēšanu.
G7 valstu grupā ietilpst ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija, Lielbritānija un Itālija. Savulaik tajā bija arī Krievija, bet Maskavu izslēdza 2014.gadā, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā. Tramps izteicies, ka Krievijai būtu jāļauj atgriezties pasaules ietekmīgāko valstu grupā. Tas apspriests arī Francijas samitā.
Tomēr diplomātiskie avoti svētdien vēstīja, ka G7 līderi uzskata, ka vēl ir „pāragri” atļaut Krievijai atgriezties.
