Eiropas Komisijas priekšlikumi par jaunu un visaptverošu migrācijas politiku jau ilgstoši ir iestrēguši, jo Eiropas Savienības dalībvalstis nevar vienoties par visiem pieņemamu risinājumu. Tomēr Francijas politiķi uzskata, ka viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt, ka valstis, kas nevēlas palīdzēt ar iebraucēju uzņemšanu, varētu palīdzēt ar naudu.
Francija aicina ieviest solidaritātes mehānismu
Atbildība un solidaritāte ir divi vārdi, kas dominēja Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmē Lillē. Francija savas Eiropas Savienības prezidentūras laikā vēlas panākt, lai valstis sāktu aktīvāk uzraudzīt savas ārējās robežas un palīdzētu arī citiem tikt galā ar iebraucēju vilni.
Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns sacīja, ka viņš vēlētos, lai Eiropā būtu obligāts solidaritātes mehānisms.
“Tie, kuri nevēlēsies palīdzēt ar migrantu uzņemšanu, sniegs ievērojamu finansiālo palīdzību. Līdz šim nav bijis nekādu obligātu noteikumu. Ja valstis nevēlējās uzņemt daļu no iebraucējiem, tad ar to arī viss beidzas. Bet mēs gribētu, lai turpmāk šīs valstis sniegtu materiālo palīdzību.”
Golubeva: solidaritāte nenozīmē tikai patvēruma meklētāju kvotas
Nedaudz atšķirīgi uz to skatās Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva. Viņa sacīja, ka Eiropas valstu vidū veidojas jauna attieksme pret migrāciju un savstarpējo atbalstu šajā jomā.
“Solidaritāte var izpausties, arī veidojot kopīgu atgriešanās politiku uz valstīm, no kurām nāk migrācijas plūsmas, tiem cilvēkiem, kas nekvalificējas patvērumam; veidot cita veida atbalstu valstīm, kas atrodas pie ES ārējās robežas, kā Latvija.
Respektīvi, solidaritāte vairs netiek saprasta tikai un vienīgi, kā kādreiz tā tika saprasta, tikai un vienīgi caur patvēruma meklētāju pārdali vai kaut kāda veida kvotām. Ir pilnīgi jauna izpratne.
Manuprāt, tas ir cerīgi, jo pieaug iespēja vienoties par kopsaucēju migrācijas politikā. Vismaz par atsevišķiem elementiem.”
Par zināmu progresu liecina arī vairāku lielu valstu vēlme izveidot grupu, kas labprātīgi ir gatavas uzņemt migrantus no Grieķijas vai Itālijas, lai palīdzētu tām tikt galā ar iebraucēju slogu. Bet šobrīd nav zināms, cik ir šādu valstu.
Jāpastiprina ieceļotāju datu pārbaude
Kas attiecas uz otru jautājumu loku, proti, atbildību, viens no piemēriem, kā valstis varētu stingrāk uzraudzīt savas robežas, ir visu iebraucēju datu pārbaudīšana vienotajā Šengenas datu bāzē. Aplēses liecina, ka pērn šāda pārbaude netika veikta 39 miljoniem ieceļotāju.
Jāpiebilst, ka brīvā iedzīvotāju un preču pārvietošanās Šengenas zonā tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem sasniegumiem pēckara Eiropā. Tomēr pandēmijas laikā daudzas valstis atjaunoja iekšējās robežas. Arī migrantu plūsma no Baltkrievijas draudēja ar papildu kontroles ieviešanu, piemēram, uz Vācijas robežas ar Poliju. To iepriekš atzina premjers Krišjānis Kariņš.
Francijā migrācija tagad ir ļoti aktuāls temats, jo aprīlī ir gaidāmas valsts prezidenta vēlēšanas. Tādēļ uz iekšlietu ministru sanāksmi Lillē bija ieradies arī tagadējais Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš, visticamāk, pretendēs uz otro termiņu šajā postenī.