Francija un Grieķija noslēgušas aizsardzības līgumu

Francija un Grieķija parakstījušas vērienīgu aizsardzības līgumu, kas citstarp ietver Atēnu lēmumu iegādāties trīs Francijas karakuģus.

Francija un Grieķija par šādu līgumu paziņojušas nepilnas divas nedēļas pēc tam, kad Francija pauda sašutumu un dusmas par Austrālijas lēmumu atteikties no 66 miljardus dolāru vērta līguma par zemūdeņu iegādi. Elizejas pils saimnieks Emanuels Makrons uzsvēris, ka darījums iezīmē “drosmīgu pirmo soli ceļā uz Eiropas stratēģisko autonomiju”.

Grieķija pirks karakuģus un lidmašīnas

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Grieķijas premjers Kirjaks Micotakis par jauno drošības un aizsardzības stratēģisko partnerību paziņoja kopīgā preses konferencē Parīzē. Partnerība paredz, ka Grieķija iegādāsies trīs franču fregates, ko būvēs kompānija “Naval Group”.

Kuģus paredzēts piegādāt no 2024. gada. Micotakis atklāja, ka līgums paredz iespēju Grieķijai iegādāties vēl ceturto karakuģi. Tāpat Grieķija no Francijas plāno iegādāties sešus iznīcinātājus “Rafale”, bet 18 jau ir tās rīcībā. Kā uzsvēris Makrons, partnerība demonstrē gribu palielināt un padziļināt sadarbību, balstoties uz abu valstu kopīgām interesēm.

“Eiropiešiem jāpārstāj būt naiviem laikā, kad jūtam pieaugošu spiedienu no citām varām, jāreaģē un jāparāda, ka arī mums ir spējas un resursi. Un tas nenozīmē spriedzes vairošanu,” teica Makrons.

Grieķija bruņojas, lai atturētu Turciju

Atēnu lēmumu iegādāties Francijas karakuģus viņš nosauca par “uzticības zīmi” Francijas aizsardzības nozarei. Savukārt Micotakis atzina, ka šī Grieķijai un Francijai ir vēsturiska diena, kurā abas valstis nolēmušas uzlabot divpusējo sadarbību aizsardzības jomā.

Grieķijas premjers piebilda, ka Parīze bijusi kopā ar grieķiem grūtos laikos 2020. gadā, tādējādi vēršot uzmanību uz Grieķijas un Turcijas teritoriālo strīdu Egejas jūrā. Makrons piebilda, ka kuģu pārdošana nav domāta kā drauds pret Turciju, bet gan līdzeklis, lai kopīgi nodrošinātu drošību Vidusjūrā, kā arī Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Balkānos.

Grieķija, kuras attiecības ar Turciju pēdējos gados ir ļoti saspringtas, plāno modernizēt savu floti. Lai gan Makrons un Micotakis neatklāja sīkākas detaļas par līgumu, augsta ranga Francijas amatpersona sacīja, ka līgums noslēgts par vairākiem miljardiem eiro.

Neliels mierinājums Francijai

Grieķija ir apspriedusi iespējamo karakuģu iegādi ne tikai ar Franciju, bet arī ar ASV un Lielbritāniju. Micotakis piebilda, ka Francijas vienošanās neietekmēs sarunas par Atēnu un Vašingtonas ilgtermiņa aizsardzības sadarbības līguma pagarināšanu, neskatoties uz saspīlējumu, kas radās starp Eiropas Savienību un Vašingtonu saistībā ar Austrālijas zemūdeņu iegādi.

Saprašanās memoranda parakstīšana par kuģu iegādi notikusi nepilnas divas nedēļas pēc tam, kad Francija šomēnes zaudēja līgumu par 66 miljardiem dolāru par zemūdeņu piegādi Austrālijai, kas izvēlējās noslēgt līgumu par kodolzemūdeņu iegādi no ASV.

ASV un Lielbritānijas noslēgtā stratēģiskās aizsardzības alianse Francijai bija šoks, un tā atklāti pauda sašutumu un neapmierinātību. Makrons solīja, ka ASV un Austrālijas pakts neietekmēs Francijas stratēģiju attiecībā uz Indijas un Klusā okeāna reģionu, kurā Francijai ir savas intereses saistībā ar vairākām aizjūras teritorijām šajā reģionā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt