Damaskas sabiedrotā Krievija ziņas par ķīmisko uzbrukumu noraida kā izdomātas un rietumvalstis brīdina pret militāru rīcību, norādot, ka tādā gadījumā sekas būs „smagas”.
ĪSUMĀ:
- Tramps sola „svarīgus lēmumus” attiecībā uz Sīriju jau tuvākajā laikā
- Makrons draud ar atbildi, ja "sarkanā līnija ir tikusi pārkāpta"
- Lielbritānija aicina saukt pie atbildības Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu
- Arī ASV vēstniece ANO Nikija Heilija sola rīcību
- Krievija noliedz, ka Sīrijā noticis ķīmisks uzbrukums
Reaģējot uz aizdomām par jaunu ķīmisko ieroču uzbrukumu Sīrijā, ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien solīja, ka dienas līdz divu laikā Baltais nams pieņems „svarīgus lēmumus” attiecībā uz Sīriju. Viņš piebilda, ka Savienotajām Valstīm ir arī „daudz militāru iespēju”.
Iepriekš nedēļas nogalē pēc ziņām, ka opozīcijas kontrolētā rajonā Dumā netālu no Damaskas valdības spēku ķīmisko ieroču uzbrukumā esot gājuši bojā desmitiem civiliedzīvotāju, Tramps brīdināja Sīrijas valdību un to atbalstošo Krieviju un Irānu, ka „būs jāmaksā augsta cena”.
Tāpat Tramps atcēlis šonedēļ plānoto pirmo braucienu uz Latīņameriku, lai pārraudzītu amerikāņu atbildi Sīrijai. Trampa vietā uz Amerikas samitu Peru dosies viceprezidents Maiks Penss.
Rietumvalstis vēl diskutē, kā reaģēt. Lielbritānija aicina saukt pie atbildības Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu un viņa atbalstītājus.
Francijas prezidents Emanuels Makrons iepriekš brīdinājis veikt triecienu pret Sīriju, ja pierādīsies, ka valdība lieto ķīmiskos ieročus pret civiliedzīvotājiem.Šo nostāju otrdien apstiprināja Francijas valdības pārstāvis Benžamēns Grivo:
„Francijas un ASV prezidenti ir apmainījušies ar informāciju, kas principā apstiprina ķīmisko ieroču pielietošanu. Kā prezidents Makrons vairākkārt brīdinājis, ja sarkanā līnija ir tikusi pārkāpta, būs atbilde.”
Pirmdien ANO Drošības padomē bija asa viedokļu apmaiņa starp ASV un Krieviju. ASV vēstniece ANO Nikija Heilija aicināja izveidot jaunu komisiju, lai izmeklētu ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā. Maskava priekšlikumu noraidīja, sakot, ka tas satur „nepieņemamus elementus.”
Heilija Asadu nosauca par „nezvēru”, uz kura rokām ir „Sīrijas bērnu asinis”, un solīja ASV atbildi.
„Tādas lietas dara tikai nezvērs. Tikai nezvērs vēršas pret mierīgajiem iedzīvotājiem un tad nodrošina, ka nav ātrās palīdzības mašīnu, lai pārvestu ievainotos. Vēsturē šis būs ierakstīs kā brīdis, kad ANO Drošības padome vai nu izpilda savus pienākumus, vai demonstrē pilnīgu nespēju aizsargāt Sīrijas tautu. Jebkurā gadījumā – Savienotās Valstis rīkosies,” teica Heilja.
Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja, tāpat kā Sīrijas valdība, ziņas par uzbrukumu nosauca par izdomātām un apgalvo, ka tās saviem mērķiem safabricējuši nemiernieki. Viņš brīdināja – ja ASV spers militārus soļus, tam būs „smagas” sekas.
Krievijas nostāja ir, ka ķīmiskais uzbrukums Sīrijā nenotika. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs skaidro, ka uz notikuma vietu bija aizbraukuši gan krievu militārie speciālisti, gan Sīrijas Sarkanā Pusmēness organizācijas pārstāvji. "Viņi tur neatrada nekādas hlora vai kādas citas ķīmiskas vielas pielietošanas pēdas pret mierīgajiem iedzīvotājiem,” saka Lavrovs.
Saskaņā ar palīdzības organizāciju un opozīcijas ziņoto, nedēļas nogales ķīmisko ieroču uzbrukumā Dumā bojā gājuši vismaz 40 cilvēki, taču to skaits var krietni pieaugt, turpinot apzināt pagrabus, kur ģimenes slēpās no bombardēšanas.
KONTEKSTS:
Sīrijas bruņotie spēki piektdien, 6.aprīlī, veica gaisa triecienus pret pēdējo opozīcijas saliņu Austrumgutas anklāvā pie Damaskas, nogalinot 40 cilvēkus. Tiek ziņots, ka uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči. Uzbrukumu nosodījuši arī vairāku valstu līderi, tostarp Amerikas Savienoto Valstu un Francijas prezidenti.
Sīrijas pilsoņkarš ilgst jau septiņus gadus - kopš 2011.gada marta. Septiņos gados bojāgājušo skaits ir pārsniedzis 350 000 cilvēku, to vidū ir aptuveni 100 000 civiliedzīvotāju.
Karš sākās ar miermīlīgiem iedzīvotāju protestiem, kuros tika pieprasītas plašākas tiesības un aicināts atbrīvot politieslodzītos, kuri pēdējos 40 gadus tikuši pakļauti dažādām represijām no valdošās Asadu ģimenes puses. Damaska demonstrācijas centās apspiest, taču neveiksmīgi, veicinot pretošanās kustību izveidošanos.
