Francija pārņēmusi Eiropas Savienības prezidentūru. Kādas būs tās prioritātes

1. janvārī Francija no Slovēnijas pārņēma Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus. Francijas prezidentūrai izaicinājumu netrūks, jo klātesoša joprojām ir pandēmija un aktualizējušās debates arī par kodolenerģijas kategorizēšanu Eiropas Savienībā, kur Parīzei un Berlīnei ir pretēji viedokļi. Tāpat reformu gaida migrācijas pakts.

Francija pārņēmusi Eiropas Savienības prezidentūru. Kādas būs tās prioritātes
00:00 / 04:35
Lejuplādēt

Elizejas pils saimnieks Emanuels Makrons preses konferencē decembrī uzsvēra, ka prezidentūras laikā Francija strādās spēcīgas un suverēnas Eiropas Savienības virzienā.

“Francijas mērķis ir virzīties uz Eiropu, kas ir spēcīga pasaulē, brīva savās izvēlēs un atbildīga par savu likteni. Sastopoties ar visām šīm krīzēm, kas ir skārušas Eiropu, daudzi cilvēki labāk paļautos uz nācijvalsti. Šīs valstis ir mūsu spēks, mūsu lepnums, bet Eiropas vienotība ir nepieciešams papildinājums. Mums ir jārīkojas kā eiropiešiem, mums ir jādomā kā eiropiešiem,” sacīja Francijas prezidents.

Makrons atzina, ka prezidentūra tiks pārņemta laikā, kad turpinās veselības un klimata krīzes, pieaug globālā nevienlīdzība, kā arī spriedze uz Eiropas Savienības austrumu robežas.

Eiropai ir jānodrošina savu robežu aizsardzība, sacīja Makrons, piebilstot, ka Francija virzīs Šengenas bezvīzu zonas reformu, pamatojoties uz eirozonas modeli, izveidojot politiskās vadības komiteju ar regulārām ministru sanāksmēm. Makrons vēlas labāku kontroli pār Eiropas robežām, lai cīnītos ar migrācijas izaicinājumu un stātos pretī hibrīdkariem. Tiesa, pašlaik nav liela optimisma, ka vienošanos par migrācijas paktu drīzumā varētu panākt. Francija jau labu laiku virzīja arī ideju par Eiropas Savienības armiju, kas gan īpašu atbalstu nav guvusi.

Tāpat Makrons paziņojis, ka šī gada pirmajā pusē viena no prioritātēm būs tā dēvēto Māstrihtas kritēriju reforma. Francijas ieskatā Eiropas Savienībai vajadzētu no jauna izvērtēt stingrās prasības attiecībā uz budžeta deficītu, valdībām tērējot lielus līdzekļus, lai paglābtu tautsaimniecības no Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu sekām. Parīze uzskata, ka budžeta deficītam ir jābūt mazākam par 3% no iekšzemes kopprodukta. Vēl nesen Makrons un Itālijas premjerministrs Mario Dragi aicināja Eiropas Savienību grozīt bloka fiskālos noteikumus, lai atļautu lielākus izdevumus investīcijām, vienlaikus atzīstot nepieciešamību samazināt valstu parādu.

Joprojām aktuālas un arī gana izaicinošas būs klimata politikas lietas. Pirmkārt, sagaidāms, ka gana sarežģītas prezidentūras laikā būs debates par kodolenerģiju, jo Vācija ir pateikusi, ka turpinās iebilst Francijas plāniem kategorizēt kodolenerģiju kā "zaļo enerģiju". Tādas valstis kā Francija, Polija un Čehija vēlas panākt, lai kodolenerģija tiek atzīta par "zaļu enerģiju", bet Vācija, Austrija un Luksemburga ir noskaņotas pret šo ideju.

Otrkārt, Francija plāno virzīt uz priekšu bloka vadošo klimata tiesību aktu paketi “Fit for 55”, un te būs jāmeklē balanss starp dalībvalstu vēlmēm.

Treškārt, Francija arī rosinās jaunu Eiropas Savienības mehānismu, lai nepieļautu lauksaimniecības preču importu no atmežotām teritorijām.

Francijas ekoloģiskās pārejas ministre Barbara Pompili sacījusi, ka 2022. gadā notiks vairākas svarīgas diskusijas, lai līdz 2050. gadam panāktu klimata neitralitāti.

“Francijas prezidentūras laikā viens no mūsu mērķiem būs ieviest oglekļa pielāgošanas mehānismu jeb slaveno “oglekļa nodokli” Eiropas robežās, kas ļaus mums veikt pāreju visās mūsu nozarēs, vienlaikus saglabājot mūsu konkurētspēju,” pauda Makrons.

Francijas prezidents uzstājis arī uz attiecību nozīmi ar Āfrikas kontinentu un paziņoja, ka februārī Briselē notiks Eiropas Savienības un Āfrikas samits.

Noteikti jāmin, ka šī gada aprīlī Francijā ir gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzsakta – tieši fakts, ka šajā laikā Francija būs prezidējošā valsts, Makrona pārvēlēšanai var nākt par labu.

“Makronam ir ļoti labas iespējas palikt pie varas, nav kritiskās masas, ka kāds cits viņu varētu nomainīt, pat ja Makronam ir bijuši savi izaicinājumi un ne gluži augstākie reitingi. Bet šobrīd Makronam palīdz arī tas, ka Francija kļūs par prezidējošo Eiropas Savienības valsti,” pauda Sprūds.

Kā norāda izdevums “Politico”, Makrona spēja pierādīt Francijas pilsoņiem, ka Eiropas Savienība viņiem ir izdevīga ikdienas un personiskā līmenī, būs galvenā atslēga viņa pārvēlēšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt