"Attiecībā uz to, kā [šis process] tiek vadīts, tā ["Sputņik V"] lielākā mērā ir propagandas un agresīvas diplomātijas līdzeklis, nevis solidaritātes un veselības palīdzības līdzeklis," radio "France Info" sacīja Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns.
Krievija un Ķīna izmanto savas vakcīnas, lai gūtu ietekmi ārzemēs "vēl pirms savu iedzīvotāju vakcinācijas", sacīja Ledriāns.
Krievija ar lielu mediju uzmanību paziņojusi, ka tā piegādās 30 000 vakcīnas devu Tunisijai. Tomēr ANO atbalstītās programmas "Covax" ietvaros Tunisijai jau piegādāti 100 000 devu, bet līdz maijam tiks piegādāti vēl 400 000, norādīja Ledriāns.
Francijas pilsētas Nicas mērs un labēji centriskās Republikāņu partijas politiķis Kristiāns Estrozi šomēnes aicināja valsts veselības jomas varasiestādes dot viņam atļauju ievest Krievijas vakcīnu "Sputņik V", norādot, ka reģionālās varas pārstāvji jau iepriekš labi tikuši galā ar krīzēm.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) 4.martā uzsāka "Sputņik V" paātrinātas vērtēšanas procedūru, sperot svarīgu soli, lai Eiropas Savienībā (ES) eventuāli tiktu apstiprināta pirmā vakcīna, kas nav ražota rietumvalstīs.
Ungārija jau ir apstiprinājusi "Sputņik V" un sākusi vakcīnas izmantošanu. Čehija un Slovākija arī pasūtījušas "Sputnik V" devas un norāda, ka uz ES apstiprinājumu negaidīs.
Šveices un Itālijas farmācijas uzņēmums nesen pavēstīja, ka jūlijā tiks sākta "Sputņik V" ražošana rūpnīcā Itālijā. Savukārt Krievijas farmācijas uzņēmums "R-Pharm" šonedēļ apliecināja, ka preparāta ražošana vasarā varētu tikt sākta arī Vācijā.
"Sputņik V" izstrādājis Krievijas Gamalejas nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrs Maskavā. Sākotnēji šī vakcīna ārvalstīs tika uztverta ar skepsi, jo Krievija to apstiprināja, pirms bija pabeigti plaši klīniskie pētījumi. Taču medicīnas žurnālā "The Lancet" februārī publicēts pētījums liecina, ka Krievijā izstrādātās vakcīnas efektivitāte ir 91,6%.
"Sputņik V" apstiprināta vairāk nekā 50 valstīs un to izplata Krievijas Tiešo investīciju fonds.
