ES augstajai pārstāvei ārlietās Ketrinai Eštonei šī bija pirmā vizīte Latvijā. Lai gan runāts tika arī par Latvijas gatavošanos nākamgad gaidāmajai prezidentūrai ES, galvenais sarunu temats, kā jau varēja gaidīt, bija Ukraina.
Pēc tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču Eštone atzina, ka ir noraizējusies par Ukrainā notiekošo vardarbību: „Ir ļoti svarīgi, lai vardarbība un cilvēku iebiedēšana tiktu pārtraukta un cilvēki varētu justies brīvi paust savu viedokli. Ir jāsākas reālam dialogam, lai risinātu domstarpības. Dialogs ir jāvada pašiem ukraiņiem un jāatbalsta mums visiem."
Uz jautājumu, vai ES varētu piemērot sankcijas pret vadošajiem ukraiņu politiķiem, kāda prasība izskanējusi Ukrainas protestētāju vidū, Eštone diplomātiski lika noprast, ka tādu plānu pašlaik nav: „Meklējot labākos veidus, kā atbalstīt procesus, mēs vienmēr apzinām visas iespējas.
Bet šobrīd mēs koncentrējamies uz to, lai tiktu atjaunots politiskais dialogs un tas virzītos uz priekšu. Tas ir labākais veids, kā Ukrainai tikt galā ar šā brīža izaicinājumiem," sacīja Eštone.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka Eštones personīgais ieguldījums Ukrainas krīzes risināšanā ir augstu vērtējams. Viņš piekrīt, ka situāciju var atrisināt tikai pati Ukraina reāla politiska dialoga ietvaros.
ES atbalstīs varas un opozīcijas dialogu Ukrainā, bet pašiem Ukrainas politiķiem pie sarunu galda vien domstarpības būs jāatrisina, iesaistot arī sabiedrību, uzsvēra Eštone.
Viņa uzsvēra, ka svarīga loma būs arī Ukrainas parlamentam, kam būs jāizvērtē ne vien nupat pieņemtais likums par protestētāju amnestiju, bet arī konstitucionālas reformas.
Ceturtdienas Eštonei Latvijā paredzētas vairākas tikšanās ar Latvijas amatpersonām. Viņa ir ieplānojusi tikties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, valdības vadītāju Laimdotu Straujumu un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Politiskā krīze Ukrainā sākās novembra nogalē, kad valdība paziņoja par lēmumu apturēt eirointegrāciju un neparakstīt asociācijas līgumu ar ES. Protestu centrs ir Kijevas Neatkarības laukums. Pēc gandrīz divu mēnešu protestiem janvāra vidū parlaments pieņēma likumus, kas būtiski ierobežoja pulcēšanas brīvību un faktiski pasludināja protestētājus par noziedzniekiem.
Pēc šo likumu pieņemšanas protesti uzvirmoja ar jaunu spēku, Kijevas ielās parādījās aizvien vairāk barikāžu, izcēlās vardarbīgas sadursmes ar miliciju, opozīcijas atbalstītāji sagrābuši vairākas administratīvās ēkas, protesti pārņēma arī citus Ukrainas reģionus. Galvenā mītiņotāju prasība bija valdības un prezidenta atkāpšanās un ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
Pēc gandrīz trīs mēnešu ilgas krīzes otrdien, 28.janvārī, no amata atkāpies Ukrainas premjers Nikolajs Azarovs. Opozīcijas partijas „Batkivščina” parlamenta frakcijas vadītājs Arsēnijs Jaceņuks noraidījis Viktora Janukoviča piedāvājumu uzņemties valdības vadītāja amatu, arī partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko ir atteicies jaunajā valdībā pildīt vicepremjera pienākumus, līdz ar to šobrīd Ukrainas valdības liktenis nav skaidrs.
