ĪSUMĀ:
- Lielbritānija vēlas pārskatīt Ziemeļīrijas robežas jautājumu.
- Junkers: ES nostāja nemainās – panākto vienošanos nepārskatīs.
- Junkers gan cer, ka vienošanos ar Londonu tomēr izdosies noslēgt.
- Meja: Arī Briseles interesēs ir “Brexit” ar vienošanos, nevis haotiski.
- Alternatīvi risinājumi Ziemeļīrijas robežas jautājumā pagaidām nav piedāvāti.
Lielbritānijas parlamenta deputātu vairākums otrdien nobalsoja par nepieciešamību pārskatīt mehānismu, kas regulē robežkontroles neatjaunošanu starp Īriju un Ziemeļīriju pēc “Brexit” līdz brīdim, kad tiks panākta kāda konkrēta vienošanās par turpmākajām Lielbritānijas un ES attiecībām.
Eiropas Savienības nostāja nav mainījusies. Piedāvātā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem no bloka ir labākā un vienīgā iespējamā vienošanās. Tā, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, paziņoja Junkers.
Viņš sacīja, ka viņš paliek optimists un cer, ka vienošanos ar Lielbritāniju tomēr izdosies noslēgt.
Junkers solīja būt atvērts Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas idejām un sacīja, ka komisija ir gatava stādāt dienu un nakti, lai panāktu pozitīvu iznākumu.
Arī Meja neslēpa, ka Eiropas Savienība sevišķi nealkst atsākt sarunas ar Londonu.
Tomēr viņa uzskata, ka arī Briseles interesēs ir, lai “Brexit” notiktu saskaņā ar vienošanos, nevis haotiski.
Tādēļ Meja saskata zināmas iespējas veikt labojumus šķiršanās līgumā.
Problēma gan slēpjas tajā, ka neviens līdz šim nav piedāvājis nekādu alternatīvu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumam. Galvenā “Brexit” sarunvedēja vietniece no Eiropas Savienības puses Sabīne Vejanda pirmdien pat atklāti sacīja, ka nekāds alternatīvs risinājums vienkārši nepastāv.
Būtībā to pašu uzrunā parlamentam uzsvēra arī Eiropas Komisijas vadītājs.
Junkers sacīja, ka joprojām nav skaidrs, kādi varētu būt šie alternatīvie risinājumi.
Satraukumu par Lielbritānijas parlamenta nostāju ir pauduši arī daudzi eiroparlamentārieši. Piemēram, kreiso grupas līdere Gabi Cimmere savā paziņojumā norādīja, ka, ja arī vienošanās nav perfekta, tad tikai tādēļ, ka tajā mēģināts apmierināt dažādas britu prasības un sarkanās līnijas.
Tāpat daudzi Briselē turpina gatavoties iespējai, ka Lielbritānija izstāsies no bloka bez vienošanās. Šāda varbūtība, pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, ir visnotaļ ticama, lai arī vairākums britu parlamentā turpina uzstāt, ka viņi nevēlās to pieļaut.
Tādēļ komisija ir piedāvājusi Londonai turpināt veikt iemaksas Eiropas Savienības budžetā arī gadījumā, ja vienošanās netiek panākta. Šādi Brisele vēlas pasargāt apmaiņas studentus, zemniekus, pētniekus un daudzus citus, kas saņem maksājumus no kopējā budžeta. Komisija ir pārliecināta, ka Lielbritānijai būtu jāturpina ievērot visas saistības, ko tā ir uzņēmusies kā bloka dalībvalsts.
Pagaidām nav zināms, kā Londona varētu reaģēt uz šo priekšlikumu. Iepriekš kaismīgākie “Brexit” aizstāvji uzstāja, ka briti pēc izstāšanās neko kopējā kasē vairs nemaksās.
Tikmēr Īrijas ārlietu ministrs norādījis, ka jaunu alternatīvu risinājumu Ziemeļīrijas robežas jautājumā tā arī divu gadu laikā nav izdevies atrast: “Faktiski mums Īrijā, kā arī Eiropas Savienībai tiek prasīts aizstāt juridisko noteiktību, kas ir apspriesta divus gadu garumā, ievērojot britu sarkanās līnijas, ar cerību, kas vēl tikai jāpierāda. Pat vēl sliktāk. Šīs cerības jau ir pārbaudītas sarunās un nav attaisnojušās.”
Pašlaik neratificētajā līgumā ieskatīts – ja neizdodas rast labāku risinājumu Ziemeļīrijas robežai, tad visa Apvienotā Karaliste paliek muitas savienībā ar Eiropu arī pēc izstāšanās, un Ziemeļīrijā vēl ir īpašs regulējuma saskaņojums ar ES. Tas, protams, ietekmē arī Lielbritānijas iespējas slēgt jaunus tirdzniecības līgumus ar citām valstīm. Interesanti, ka britu puse šo noregulējumu pasniedz kā ES vēlmi, taču tas ir nosacījums, kas izriet no Lielās piektdienas miera līguma, ko briti ir parakstījuši 1998.gadā un kas izbeidza vardarbību Ziemeļīrijā.
