Vairums ekspertu gan atzīst, ka nekāda strauja attiecību uzlabošanās vai arī lieli ekonomiskie ieguvumi no šo sankciju atcelšanas tuvākajā laikā nav gaidāmi.
Sankcijas pret Baltkrievijas režīma amatpersonām, tostarp arī prezidentu Aleksandru Lukašenko, ieviestas pēc 2010.gada prezidenta vēlēšanām. Tām sekoja vardarbīga protesta demonstrāciju izdzenāšana Minskas centrā, vadošo opozīcijas prezidenta amata kandidātu apcietināšana, kā arī masveida represijas pret politisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību. Piecu gadu laikā tā dēvētajā ES melnajā sarakstā iekļautas 175 personas un 14 baltkrievu uzņēmumi.
Par vienu no galvenajām prasībām sankciju režīma mīkstināšanai Brisele bija izvirzījusi politieslodzīto atbrīvošanu. Šādu rīkojumu Balktirevijas prezidents apstiprināja šā gada augustā, kad seši politieslodzītie nonāca brīvībā. Jau uzreiz pēc tam ES līderi apsveica šādu notikumu pavērsienu, aizsākot diskusijas par iespējamo sankciju vājināšanu.
ES Padome ceturtdien, 29.oktobrī, pieņēma lēmumu uz četriem mēnešiem atcelt ceļošanas aizliegumus 170 personām, atceļot arī šo personu līdzekļu iesaldēšanu. Aktīvu iesaldēšana atcelta arī trijiem uzņēmumiem.
Kā teikts ES Padomes paziņojumā, kopumā ES un Baltkrievijas attiecībās ir vērojams progress, paužot cerību, ka arī sankciju mīkstināšana veicinās turpmākās pozitīvās pārmaiņas. Vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka ES arī turpmāk rūpīgu uzraudzīs demokrātijas un cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā, norādot uz nepieciešamību uzlabot situāciju šajās jomās.
Par sankciju atvieglošanu no savas puses paziņojušas arī ASV, kas savu pozīciju saskaņojušas ar ES.
Vēl šīs nedēļas vidū Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs pauda pārliecību, ka pēdējo gadu laikā ES ir sapratusi, ka Baltkrievija nav marionete kādas citas valsts rokās un tā īsteno pastāvīgu politiku, kas vērsta uz savām interesēm.
Makejs arī atzina, ka oficiālā Minska nelolo cerības par to, ka vienas dienas laikā tiks atvērtas visas durvis un ES ieskaus Baltkrieviju savos apskāvienos. Taču tendence uz attiecību uzlabošanos esot jūtama.
Vairāki Baltkrievijas politikas vērotāji atzīst, ka pēc sankciju atcelšanas Baltkrievijas varas iestādes cer uz ievērojamu eksporta pieaugumu, kā arī kredītu un investīciju pieplūdumu valstij.
Taču Baltkrievijas stratēģisko pētījumu institūta vecākais analītiķis Deniss Meļancons norādīja, ka ir ļoti grūti novērtēt to, cik liela ietekme sankcijām ir bijusi uz Baltkrievijas ekonomiku, jo šīs sankcijas vairāk ir bijuši politiski ierobežojoši pasākumi.
Savukārt politologs Andrejs Jeļisejevs norāda, ka potenciāls labums no sankciju atcelšanas būs tikai tad, ja no ES puses parādīsies kaut kādi jauni finansēšanas instrumenti.
Jeļisejevs arī pieļauj, ka pēc ceļošanas aizlieguma atcelšanas Aleksandram Lukašenko varētu būt vēlme aizbraukt uz kādu no ES valstīm un pirmā no šādām valstīm, viņaprāt, varētu būt Latvija.
Pēc eksperta vārdiem, tieši Latvija ir visvairāk ieinteresēta nodrošināt baltkrievu kravu tranzītu caur savām ostām.
