Līdz ar ievēlēšanu EP Katalonijas neatkarības kustības aktīvistam un bijušajam vicepremjeram Urialam Džunkerasam bija EP tiesiskā imunitāte, un tādēļ Spānijai viņš bija jāatbrīvo no cietuma, lai Džunkerass varētu kļūt par EP deputātu.
Šādu spriedumu ceturtdien Luksemburgā nolasīja Eiropas Savienības tiesas priekšsēdētājs Kuns Lenārtss.
Maijā EP vēlēšanu laikā Džunkerass atradās pirmstiesas apcietinājumā saistībā ar apsūdzībām par Katalonijas neatkarības referenduma rīkošanu. Viņš tomēr kandidēja un izcīnīja vietu EP. Bet Džunkerasam neļāva atstāt cietumu, lai apmeklētu zvēresta došanas ceremoniju Madridē, kas, pēc Spānijas likumiem, ir jāizdara visiem jaunajiem EP deputātiem pirms doties uz Briseli.
Nav skaidrs, kādas tieši varētu būt sekas šim spriedumam. Maijā Džunkerass vēl atradās pirmstiesas apcietinājumā, bet tagad viņam jau piespriests 13 gadu cietumsods par musināšanu uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
ES tiesa piebilda – ja Spānijas tiesas vēlējās, lai Džunkerass paliek pagaidu apcietinājumā, tad tām vajadzēja pieprasīt EP atcelt viņa tiesisko imunitāti. „Šīs imunitātes mērķis ir ļaut šādām personām [..] piedalīties jaunievēlētā Eiropas Parlamenta inaugurācijas sesijā,” teikts spriedumā.
Tas arī paver iespēju, ka savas vēlēšanās izcīnītās vietas EP varēs ieņemt vēl divi katalāņu separātistu līderi – bijušais Katalonijas prezidents Karless Pudždemons un bijušais reģiona veselības ministrs Tonijs Komins. Abi dzīvo trimdā Beļģijā, lai izvairītos no tiesas Spānijā. Šī iemesla dēļ abiem bijis liegts stāties pie pienākumu pildīšanas EP, jo, bažījoties par aizturēšanu, arī viņi Madridē neapmeklēja zvēresta došanas ceremoniju.
Džunkerasa advokāti ceturtdien nekavējoties iesniedza apelācijas sūdzību Spānijas Augstākajā tiesā, apstrīdot viņa tiesas prāvas un notiesāšanas leģitimitāti.
Vienlaikus Spānijas tiesa ceturtdien izsludināja spriedumu citā ar Kataloniju saistītā lietā. Tā paziņoja, ka pašreizējam Katalonijas reģionālās valdības vadītajam Kimam Torram aizliegts pusotru gadu (18 mēnešus) ieņemt publiskus amatus. Viņš pirms aprīlī notikušajām Spānijas parlamenta vēlēšanām nenovāca separātistu simbolus no reģionālās valdības ēkas. Tādējādi viņš nenodrošināja iestāžu politisko neitralitāti priekšvēlēšanu laikā.
Runa ir par plakātu ar uzrakstu „Brīvību politiskajiem ieslodzītajiem un trimdiniekiem”. Torram tika uzdots noņemt arī dzeltenās lentītes, kas kļuvušas par simbolu solidaritātei ar ieslodzītajiem separātistu līderiem.
Tomēr spriedums stāsies spēkā tikai, kad to būs apstiprinājusi Spānijas Augstākā tiesa. Tas var prasīt vairākus mēnešus un novest pie ārkārtas vēlēšanām Katalonijā. Pats Torra paziņoja, ka spriedumu pārsūdzēs.
