Sarunas par ES daudzgadu budžetu no 2014. līdz 2020. gadam rit jau vairākus mēnešus. Kopš EP noraidīja valstu vadītāju panākto vienošanos, notiek mēģinājumi rast kompromisu starp EP vēlmi palielināt budžetu un dalībvalstu uzstājīgo prasību samazināt kopējā budžeta izdevumus.
Tāpat nav arī skaidrs, kā segt pamatīgu robu jau šā gada budžetā.
Tomēr pirms nedēļas, kad noslēdzās iepriekšējais sarunu posms, ES budžeta komisārs Janušs Levandovskis pauda piesardzīgu cerību, ka vienošanos varētu izdoties panākt jau drīz. Iespējams, pat šonedēļ. Līdzīgi izteicās arī pašreiz prezidējošās valsts Īrijas premjers Enda Kenijs. Nepieciešamību panākt vienošanos pēc iespējas ātrāk uzsvēra arī EK runasvīrs Olivjers Beilijs.
„Jo vairāk laika ir nepieciešams, lai panāktu vienošanos, jo grūtāk būs pabeigt darbu pie dažādu programmu tehniskajām detaļām. Tāpat dalībvalstīm būs grūti saprast, kurus projektus viņi var iesniegt jau nākamā gada budžetam. Tādēļ es domāju, ka mēs visi piekritīsim, ka ir pēdējais laiks institūcijām un dalībvalstīm panākt vienošanos, un mēs visi pie tā strādājam,” norādīja Beilijs.
Arī EP atzīst, ka progress notiek. Tomēr ar bruņurupuča ātrumu.
Galvenais sarunu vedējs no Parlamenta puses Alēns Lamasūrs norāda uz būtisku pretrunu: turpmāk ES būs mazāk naudas, bet vairāk jomu, kur nauda ir nepieciešama.
„Mūsu pozīcijas pamazām satuvinās. Bet es nevaru jums pateikt, ka četros vai piecos būtiskākajos jautājumos mums būtu izdevies panākt vienošanos. Mēs esam spējuši panākt nelielu progresu, bet mēs neskrienam kā Useins Bolts,” saka Lamasūrs.
Viena no būtiskākajām lietām, ko vēlas Parlaments - lai turpmāko septiņu gadu laikā Eiropas Savienības budžetā būtu iespējams vienā programmā neiztērēto naudu izmantot citām vajadzībām. Tas ļautu labāk reaģēt uz dažādām negaidītām situācijām, kas prasa papildu finansējumu. Šobrīd, piemēram, lai palīdzētu Kiprai, piešķirot tai papildus Kohēzijas fonda līdzekļus, nauda ir jāatņem citām valstīm.
Tikmēr dalībvalstis kļūst arvien nepacietīgākas. Dānijas Eiropas lietu ministrs Nikolajs Vammens nesen intervijā Latvijas Radio deva mājienu, ka EP būtu jāpiekāpjas savās prasībās. „Visu cieņu Eiropas Parlamentam, bet ir pienācis laiks rīkoties. Tagad. Ir pagājušas jau vairāk nekā 100 dienas kopš 27 dalībvalstis vienojās par savu budžeta versiju, un budžets stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri. Tādēļ, ja mēs vēlamies šo budžetu izmantot, gudri tērējot naudu, mums ir jāsāk rīkoties. Tādēļ es ceru, ka Īrijas prezidentūras laikā vienošanās ar Parlamentu tiks panākta. Tas būtu labākais scenārijs Eiropai. Un es ceru, ka Parlaments rīkosies tikpat atbildīgi, kā mēs Padomē,” iepriekš teica Vammens.
Īrijas prezidentūras termiņš beigsies jau pēc pāris nedēļām. Tādēļ laika, lai atrastu vienošanos, nav palicis daudz.
