Panorāma

Kur vilkt ētikas robežu?

Panorāma

Panorāma

Eiropas Komisija aicina atbalstīt patērētājus

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis aizsargāt patērētājus no enerģijas cenu kāpuma

Eiropas Komisija (EK) trešdien pieņēmusi paziņojumu par enerģijas cenām, risinot jautājumu par enerģijas cenu ārkārtējo pieaugumu pasaulē, kas, kā paredzams, turpināsies visu ziemu. EK aicina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis izmantot virkni pasākumu, lai mazinātu enerģijas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem, it sevišķi uz trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Tāpat kā daudzos pasaules reģionos, arī Eiropā pašlaik strauji aug enerģijas cenas. To galvenokārt nosaka pasaulē augošais pieprasījums pēc enerģijas, it īpaši gāzes, jo ekonomikas atlabšana pēc Covid-19 pandēmijas kulminācijas uzņem ātrumu.

Kopš janvāra gāzes vairumtirdzniecības cena  pieaugusi par 250 procentiem, izraisot strauju izmaksu pieaugumu patērētājiem un uzņēmumiem. Un cenu kāpums palielinājis arī bažas par iespējamo inflācijas pieaugumu, kas varētu kavēt globālās ekonomikas atlabšanu.

"Nopietnas raizes ES rada enerģijas cenu paaugstināšanās pasaulē. Atgūstoties no pandēmijas un sākot ekonomikas atveseļošanu, ir svarīgi aizsargāt mazāk aizsargātos patērētājus un atbalstīt Eiropas uzņēmumus," uzsver ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Vajadzīga ātra un koordinēta reakcija

Paziņojumā ir ietverts pasākumu kopums, ko Eiropas Savienība un tās dalībvalstis var izmantot, lai novērstu faktisko cenu pieauguma tūlītējo ietekmi un vēl vairāk stiprinātu noturību pret jauniem cenu satricinājumiem.

Komisija aicina apsvērt ārkārtas atbalstu neaizsargātām mājsaimniecībām, valsts atbalstu uzņēmumiem un mērķtiecīgu nodokļu samazinājumu. Tāpat Komisija iesaka nepieciešamības gadījumā atlikt elektrības rēķinu apmaksu un ieviest drošības pasākumus, lai šīm mājsaimniecībām neatslēgtu elektrību.

Īstermiņa valsts pasākumi aptver ārkārtas ienākumu atbalstu mājsaimniecībām, valsts atbalstu uzņēmumiem un mērķētus nodokļu samazinājumus.

Komisija arī atbalstīs ieguldīšanu atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē, izskatīs pasākumus, kas skartu gāzes krājumu uzglabāšanu un iepirkšanu, un vērtēs pašreizējo tirgus uzbūvi.

Eiropas Komisija norāda, ka pašreizējā cenu kāpuma dēļ ir vajadzīga ātra un koordinēta reaģēšana. Spēkā esošais tiesiskais regulējums ļauj ES un dalībvalstīm rīkoties, lai novērstu tūlītējo ietekmi uz patērētājiem un uzņēmumiem.

"Tas var likties smags uzdevums valstīm, kuras joprojām atkopjas no pandēmijas, taču ienākumi no emisiju tirdzniecības shēmas visu laiku kāpj, un mēs aicinām dalībvalstis izmantot šos papildu ienākumus, lai mazinātu enerģijas cenu kāpuma radīto sociālo spiedienu," norāda Simsone.

Vispirms jāatbalsta mazaizsargātie patērētāji 

Prioritāte būtu jāatvēl mērķētiem pasākumiem, kuri spēj ātri mazināt cenu pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajiem patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem. Šiem pasākumiem jābūt viegli koriģējamiem pavasarī, kad gaidāma situācijas stabilizēšanās. Nav jāpārtrauc ilgtermiņa pārkārtošanās un ieguldīšana tīrākos energoresursos.

Eiropas Komisija piedāvā:

  • sniegt ārkārtas ienākumu atbalstu enerģētiski nabadzīgiem patērētājiem, piemēram, izmantojot talonus vai daļējus rēķinu maksājumus;
  • atļaut uz laiku atlikt rēķinu samaksu;
  • ieviest aizsardzības pasākumus, lai izvairītos no atvienošanās no tīkla;
  • nodrošināt mērķētus nodokļu likmju pagaidu samazinājumus mazaizsargātām mājsaimniecībām;
  • sniegt atbalstu uzņēmumiem vai nozarēm saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem;
  • veicināt starptautiskus informatīvus pasākumus enerģētikā, lai nodrošinātu starptautisko tirgu pārredzamību, likviditāti un elastību;
  • izmeklēt antikonkurenciālu rīcību un enerģijas tirgū un lūgt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (ESMA) vēl vairāk uzlabot oglekļa tirgus pārmaiņu uzraudzību;
  • atvieglot plašāku piekļuvi atjaunojamās enerģijas pirkuma līgumiem un tos sekmēt ar atbalsta pasākumiem.

Ilgtermiņā jāvirzās uz enerģētisko neatkarību

Eiropas Komisija piedāvā arī sniegt atbalstu uzņēmumiem, kuri cieš no pieaugošajiem elektrības rēķiniem. Vidējā termiņā tiek rosināts domāt par energoresursu piegādes regulējuma pārskatīšanu, vai arī iespēju dalībvalstīm iepirkt gāzi kopīgi. Tāpat tiek aicināts ieguldīt atjaunojamajā enerģijā un starpvalstu elektrotīklos.

Tāpat EK arī solīja apsvērt iespēju, ka ES varētu iepirkt dabasgāzi visām valstīm kopā, tāpat kā tagad visiem kopā iepirka Covid-19 vakcīnas. Šāds kolektīvs iepirkums – piedalīšanās tajā būtu brīvprātīga – ļautu veidot Eiropas stratēģiskās rezerves. Piemēram, Spānija šādā kopīgā iepirkumā būtu ļoti ieinteresēta.

Ar šo paziņojumu un pasākumu kopumu ES enerģētikas komisāre Simsone ceturtdien iepazīstinās Eiropas Parlamenta deputātus, bet 18. oktobrī – enerģētikas ministrus. ES dalībvalstu līderi apspriedīs enerģijas cenas gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē 21. un 22. oktobrī.

Eiropas Komisija piedāvā arī virkni pasākumu, lai palielinātu ES enerģētisko neatkarību ilgtermiņā.

"Pašreizējā situācija ir ārkārtēja, un iekšējais enerģijas tirgus pēdējo 20 gadu laikā mums ir darbojies labi. Taču mums ir jābūt pārliecinātiem, ka tā tas turpināsies, īstenojot Eiropas zaļo kursu, palielinot enerģētisko neatkarību un sasniedzot mūsu mērķus klimata jomā," norāda Simsone.

Komisāre arī noliegusi apgalvojumus, ka visas energoproblēmas būtu saistāmas tieši ar Eiropas Zaļo kursu.

"Es gribu skaidri pateikt – mēs nepiedzīvojam enerģijas cenu kāpumu mūsu klimata politikas dēļ vai tāpēc, ka atjaunojamā enerģija ir dārga. Mēs saskaramies ar to tāpēc, ka fosilo kurināmo cenas ir strauji kāpušas.

Mums diemžēl pagaidām nav pietiekami daudz šīs ''zaļās'' un visiem pieejamās elektroenerģijas. Tāpēc mums ir jāpaātrina ''zaļā'' pāreja, nevis jāsamazina tās temps."

Nav skaidrības par atomenerģijas nākotni

Ceturtā daļa (26%) Eiropā patērētās elektrības tiek saražota atomelektrostacijās, bet uz jautājumu, vai atomenerģija ir pieskaitāma pie "zaļās enerģijas", EK solījusi atbildēt līdz gada beigām, jo starp dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgs viedoklis.

Piemēram, Vācija plāno slēgt visas savas atomelektrostacijas līdz 2022.gadam. Vācijas pozīciju atbalsta arī Austrija, Dānija, Luksemburga un Spānija.

Savukārt Francija un vēl deviņas valstis, tai skaitā Somija, Polija un vēl vairākas bijušās austrumu bloka valstis (Bulgārija, Horvātija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Rumānija) iestājas par atomenerģijas izmantošanu nākotnē.  Tāpēc šajā jautājumā pagaidām nav skaidra Eiropas oficiālā pozīcija.

KONTEKSTS:

Eiropa piedzīvo nepieredzētu enerģijas cenu pieaugumu, kas var apdraudēt ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju ienākumus. Cenu kāpums būs vēl straujāks, sākoties jaunajai apkures sezonai. Eiropas Savienība un dalībvalstis domā par risinājumiem, lai mājsaimniecības varētu atļauties samaksāt par siltumu un elektrību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt