ES meklē iespējas atsākt Ukrainas un Krievijas sarunas par mieru

Eiropas Savienība (ES) meklē veidus, kā atsākt Krievijas un Ukrainas sarunas par mieru un noturēt  uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, tā Eiropas Savienības dalībvalstu ministri pavēstījuši sanāksmē Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā. 

Taču par to, ka tas nebūs tik drīz iespējams, liecina Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumi, ka jautājums par Krimas atrašanos Krievijas sastāvā ir slēgts, proti, Maskava vairs nevēlas apspriest iespējas par tās atdošanu Ukrainai, kas ir par iemeslu Eiropas Savienības un ASV sankcijām pret Krieviju.

Krievijas agresija Ukrainā joprojām ir viens no sarežģītākajiem Eiropas Savienības ārējo attiecību punktiem, kas ļoti tieši ietekmē arī pašas dalībvalstis, tā kā abas puses – gan Krievija, gan Eiropas Savienība - viena pret otru ir noteikušas sankcijas.

Arī tagad, tiekoties sanāksmē Eiropas Savienība prezidējošās Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, dalībvalstu ārlietu ministri pievēršas Ukrainas un Krievijas konfliktam, domājot par jaunu sarunu atsākšanu, taču tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins Austrumu ekonomiskajā forumā Vladivostokā pavēstījis, ka jautājums par Ukrainai atņemto Krimu ārpus Krievijas teritorijas slēgts un tās atdošana nekad nenotiks.

Šajās dienās Ķīnā notiek G20 valstu sanāksme, kurā arī Vācija un Francija gatavojas tikties ar Krievijas pusi un nolikt nākamo sarunu datumu. Taču sagaidāms, ka Putina izteikumi par Krimu būs būtisks šķērslis.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji vairākkārt kategoriski noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, kuru pēc neatzītā referenduma Krievija 2014.gadā faktiski anektēja. Taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.

Pēc tam Ukrainā sākās jaunais saspīlējuma vilnis, kad Harkovā, Doņeckā un Luhanskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu.  Kijeva sākusi pretterorisma operāciju, 2015.gada februārī kārtējās sarunās ar rietumvalstu līderu līdzdalību panākta vienošanās par pamieru, kurš gan aizvien netiek pilnībā ievērots.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt