Eiropas Savienības līderu sanāksme Briselē ir aizritējusi „Brexit” noskaņās, jo tieši pirms gada šajā dienā Lielbritānijā sākās toreizējā premjerministra Deivida Kamerona priekšvēlēšanu kampaņā apsolītais referendums par turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību. Tiesa, ar nelielu pārsvaru, bet balsstiesīgie pilsoņi atbalstīja izstāšanos.
Tagad, gadu pēc notikušā abas puses – Eiropas Savienība un Lielbritānija - jau oficiāli ir sākušas izstāšanās sarunas, kas, starp citu, notika šīs nedēļas sākumā, pirmdien, un pamazām šķetina tos jautājumus, kas abas joprojām saista un, no kā turpmāk būs jāatsakās.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja Briselē izklāstīja valdības redzējumu par vienu no būtiskākajiem jautājumiem, kas interesē arī Lielbritānijā dzīvojošos latviešus, proti, kas notiks ar tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri patlaban dzīvo Lielbritānijā.
Viņa līderiem apsolīja, ka Apvienotajā Karalistē vismaz piecus gadus dzīvojošie Eiropas Savienības pilsoņi varēs tur palikt pēc "Brexit" jeb Lielbritānijas izstāšanās no ES. Šiem cilvēkiem būšot ļauts saglabāt tiesības uz sociālajiem pabalstiem, veselības aprūpi, izglītību un citiem dzīvei nepieciešamajiem pakalpojumiem:
"Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kas Lielbritānijā ir izveidojuši savas dzīves, varēs šeit palikt, un mēs garantēsim viņu tiesības. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns piedāvājums. Ir dažas atšķirības starp šo un Eiropas Komisijas piedāvāto, bet tas tiks apspriests mūsu sarunās. Es jau no paša sākuma teicu, ka pilsoņu tiesību jautājumam ir jābūt pirmajam sarunu tematam un tā tas arī būs."
Daudzi Eiropas līderi šādu piedāvājumu nosaukuši par labu sākumu, bet citi norādījuši, ka vēl ir daudz neskaidru detaļu un ka piedāvājums līdz galam neatbilst tam, ko gaidījusi Brisele. Piemēram, nav skaidra to Eiropas pilsoņu nākotne, kas Lielbritānijā nodzīvojuši mazāk par pieciem gadiem vai tikai plāno tur ierasties pēc valsts izstāšanās, kas paredzēta 2019. gada 30.martā.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks:
"Ja mēs salīdzinām pilsoņu tiesības šobrīd un to piedāvājumu, ko dzirdējām no britu premjeres, ir skaidrs, ka pilsoņu tiesības tiks samazinātas. Mūsu sarunu mērķis ir mazināt šo negatīvo seku risku."
Joprojām ir daudz tehnisku detaļu, ar kurām briti oficiāli gatavojas klajā nākt pirmdien. To sarunā ar Latvijas Radio sacīja arī Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis, sakot, ka pagaidām nav prognožu, ka būtu jāgatavojas, ka daudziem piespiedu kārtā būtu jāatgriežas, taču stingrāki noteiktumi tiks noteikti, tiem, kas Apvienotajā Karalistē ieradīsies turpmāk.
Šodien līderi sarunas Briselē pievērsās arī aizsardzībai un tam, ko Eiropas Savienība var darīt vairāk, lai pati sevi aizsargātu, kā arī cīņa pret terorismu, kas īsā laikā nav saudzējis daudzas Eiropas pilsētas, un pirms dažām dienām arī Briseli.
Šobrīd aktuāla ir aizsardzības fonda izveidošana un spēku apvienošana, izmantojot resursus, kas ir valstu rīcībā. Kā norādīja premjerministrs Māris Kučinskis, Aizsardzības ministrija izskatīs iespējas, kā Latvija varētu piedalīties. Viņaprāt, tā ir iespēja ar savu pienesumu piedalīties Latvijas zinātniekiem.
