Eiropas Savienības valstu līderi gatavojas pieņemt vēsturisku lēmumu. Kandidātvalsts statusa piešķiršana Moldovai un Ukrainai, kā arī skaidrs signāls Gruzijai, ir nozīmīgs politisks vēstījums gan šīm valstīm, gan arī Krievijai.
Premjers Krišjānis Kariņš atzīst, ka Ukrainai vēl ir tāls ceļš ejams, lai pievienotos blokam. Tomēr reformas, ko nāksies ieviest šajā laikā, palīdzēs Ukrainai, gluži tāpat kā savulaik tās nāca par labu arī mūsu valstij: "Mūsu kopējais dzīves līmenis ir uzlabojies pateicoties reformām, ko mēs veicām, lai varētu iestāties Eiropas Savienībā. Tam, protams, nāk vēl papildus labumi un palīdzība, kas ir visos Eiropas fondos. Bet tas process mūsu sabiedrībai ir bijis ļoti labvēlīgs. Līdzīgi šis process arī Ukrainas sabiedrībai. Protams, viņi šobrīd ir kara stāvoklī ar Krieviju, kas turpina brutālus uzbrukumus Ukrainas austrumos. Tā situācija ir pilnīgi cita nekā bija mums."
Tomēr daudzus satrauc tas, kā lēmums par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai varētu atsaukties uz Rietumbalkāniem, kas jau sen cer uz pievienošanos blokam. Albānijas premjers Edi Rama atgādināja, ka Ziemeļmaķedonija mēģina pievienoties Eiropas Savienībai jau 17 gadus, bet viņa valsts – astoņus. Tādēļ arī ukraiņiem nevajagot lolot tukšas cerības par ātru iestāšanos, secināja Rama.
Viena no problēmām slēpjas tajā, ka Bulgārija turpina bloķēt iestāšanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, jo vēlas, lai politiķi Skopjē piekristu grozīt konstitūciju. Ir izvirzītas arī vairākas citas prasības.
Situāciju sarežģī arī tas, ka trešdien krita Kirila Petkova vadītā Bulgārijas valdība. Tagad pie varas mēģina atgriezties bijušais premjers Boiko Borisovs. Ierodoties Briselē, Petkovs asi kritizēja savu priekšgājēju: "Viņš ir visnegodīgākais cilvēks, ko es pazīstu. No rīta viņš saka, ka vēlas atbalstīt Ziemeļmaķedonijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kas ir lieliska nostāja. Bet pēcpusdienā viņš bloķē parlamenta komiteju, kas ir atbildīga par šo lēmumu. Šāda divkosība bija raksturīga aizvadītos 12 gadus. Mēs par to esam nedaudz piemirsuši pēdējo sešu mēnešu laikā, bet tagad mums ir skaidrs, ka viņš nav mainījies. Tāpat kā iepriekš viņš saka vienu, bet dara ko citu."
Vēl šīs nedēļas sākumā pastāvēja bažas, ka vairāku Rietumbalkānu valstu līderi varētu vispār neierasties Briselē. Šādi viņi gribēja protestēt pret Bulgārijas izvirzītajām prasībām Ziemeļmaķedonijai. Tomēr beigu beigās politiķi nolēma doties uz Briseli.
Izskan arī priekšlikumi dot politisku signālu Bosnijai un Hercegovinai par tās ātrāku tuvošanos Eiropas Savienībai. Šīs idejas aizstāvju acīs tas būtu kā pretsvars Ukrainas un Moldovas uzaicināšanai. Bet pagaidām nav skaidrs vai par to tiks panākta vienprātība.
