Šīs nedēļas ES līderu samita uzmanības centrā galvenokārt bija ekonomiskas dabas jautājumi. Taču šis samits notiek laikā, kad ES uzmanības centrā atkal ir nonākusi arī paplašināšanās. Jau pirmdien par ES 28 dalībvalsti kļūs Horvātija, bet piektdien ir sperts kārtējais solis pretī turpmākai savienības paplašināšanai Balkānu virzienā.
„Šis ir vēsturisks brīdis ne tikai Balkāniem, bet arī visai Eiropai. Mēs ne tikai sveicam Horvātiju kā jauno dalībvalsti, bet arī esam panākuši vienošanos par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Serbiju un esam spēruši nozīmīgu soli mūsu attiecībās ar Kosovu. Šie divi lēmumi ir rezultāts drosmīgajam līgumam, ko Belgrada un Priština panāca aprīlī. Pirmā starpvaldību konference ar Serbiju notiks vēlākais 24.janvārī. Vienlaicīgi mēs esam devuši atļauju uzsākt stabilizācijas un asociācijas sarunas ar Kosovu,” skaidro Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs.
Iestāšanās sarunas ar Serbiju ir iespējams uzsākt pēc tam, kad tā pierādījusi savu apņemšanos notvert Balkānu kara noziedzniekus, kā arī ir noslēgusi minēto vienošanos par divpusējo attiecību uzlabošanu ar savu bijušo provinci Kosovu, kas vienpersoniski pasludināja neatkarību 2008.gadā.
Kopš tā laika Kosovas neatkarību ir atzinušas jau gandrīz 100 valstis, taču to vidū nav Serbijas, Krievijas, Ķīnas, kā arī vairāku ES dalībvalstu: Spānijas, Grieķijas, Rumānijas, Slovākijas un Kipras. Aprīlī noslēgtā vienošanās starp Belgradu un Prištinu piešķir Kosovas ziemeļos esošajai serbu kopienai lielāku autonomiju, taču Serbija īpaši uzsvērusi, ka tas nenozīmē neatkarības atzīšanu.
Kā pagājušajā nedēļā paziņoja Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs, ja Eiropas līderu atbalsts tiks saņemts, iestāšanās sarunas tiks noslēgtas tuvāko 4-5 gadu laikā. Kā zināms, katrai kandidātvalstij ir jāsaskaņo sava likumdošana ar ES standartiem 35 sektoros. Dačičs paudis pārliecību, ka Serbija nav ieinteresēta novilcināt šo procesu uz 10 gadiem.
Arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu ir pārliecināts, ka šī ir vēsturiska diena: „Bieži vien vārds „vēsturisks” tiek lietots aizskarošā veidā, taču šis tiešām ir vēsturiski. Neaizmirsīsim par to, kas pavisam nesen notika šajā Eiropas daļā. Tas bija viens no nežēlīgākajiem kariem, bet tagad mēs uzsāksim sarunas ar Serbiju, vienlaicīgi atverot sarunas par stabilizācijas un asociācijas līgumu ar Kosovu. Šādi mēs atzīstam arī dialoga procesu, kurā abas puses bija iesaistījušās. Šādi mēs demonstrējam arī to Eiropas Savienības pievilcības spēku, kāds tai ir.”
Sagaidāms, ka jau nākamās nedēļas sākumā Belgradā un Prištinā viesosies ES amatpersonu delegācija, lai rakstiski apstiprinātu Eiropas Savienības uzticību integrācijai blokā.
