Paziņojot par sankciju ieviešanu pret Fēru salām, Eiropas Komisija sacīja, ka tā ir spiesta šādi rīkoties. Fēru salas, kas atrodas aptuveni pa vidu starp Islandi un Skotijas ziemeļiem, esot vienpusēji nolēmušas vairāk nekā trīskāršot siļķu apjomu, ko tās drīkst zvejot savos ūdeņos. Turklāt Fēru salu varas iestādes esot atteikušās no jebkādām diskusijām par šo jautājumu, apgalvo Eiropas Komisijas preses sekretārs Patricio Fiorilli:
„Mēs esam satraukti tikai un vienīgi par zivju resursu krājumiem. Nav pieļaujams, ka viena no pusēm vienpusēji izlemj, cik daudz viņi zvejos. Un tā kā mēs tuvojamies zvejošanas sezonas noslēgumam, mums ir jāpieņem lēmumi tagad, šodien. Citādi mēs varam apdraudēt zivju resursu krājumus Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos. Un, manuprāt, tas ir būtiski.”
Fēru salas ir Dānijas Karalistes autonomā sastāvdaļa ar savu parlamentu un valdību. Lai gan Dānija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Fēru salas savulaik ir nolēmušas Savienībai nepievienoties. Tādēļ uz tām neattiecas arī Eiropas Savienībā esošās nozvejas kvotas. Par to, cik daudz zivju katra Atlantijas okeāna ziemeļu piekrastes valsts varēs ķert, tiek lemts īpašā padomē, kur ir pārstāvēta Eiropas Savienība, Norvēģija, Krievija, Islande un Fēru salas. Eiropas Komisija apgalvo, ka Fēru salas šogad pēkšņi vienpusēji ir izstājušās no padomes.
Turpretī Fēru salu premjerministra juridiskais padomnieks Bjorns Kunojs, kurš ir arī galvenais sarunvedējs šajā strīdā, intervijā Latvijas Radio ir sacījis, ka tā gluži nav taisnība. Fēru salas esot vēlējušās turpināt dialogu.
„Eiropas Savienība un vairākas citas valstis nevienā brīdī nav gribējušas apspriest nozvejas kvotu sadali, kaut gan Fēru salas jau 2011. gadā norādīja, ka siļķu migrācija ir mainījusies un tam ir jābūt atspoguļotam nozvejas kvotās. Tādēļ Fēru salas bija ļoti sarūgtinātas, ka pārējās valstis nevēlas ņemt šo faktu vērā,” skaidroja Kunojs.
Interesanti, ka gan Fēru salu valdība, gan Eiropas Komisija apgalvo, ka otra puse nav reaģējusi uz vēstulēm un paziņojumiem. Eiropas Komisijas preses sekretārs Fiorilli arī uzsver, ka Eiropas Savienība bija izsmēlusi diplomātiskus strīda risināšanas veidus:
„Skaudra patiesība ir, ka mēs nekad neesam saņēmuši nekādu atbildi no Fēru salu varas iestādēm. Tādēļ šī gada maijā komisāre Damanaki informēja Fēru salu varas iestādes, ka mūsu diplomātiskās iespējas tiek izsmeltas un viņi spiež mūs pieņemt pret viņiem sankcijas. Bet mēs tik un tā nesaņēmām nekādu atbildi.”
Savukārt Fēru salu valdība šo paziņojumu sauc par nekaunību. Viņi esot nosūtījuši Eiropas Komisijai vairākas detalizētas vēstules. Turklāt - kā gan var teikt, ka ir izsmeltas visas diplomātiskās iespējas, ja Eiropas Savienība pat nav mēģinājusi vērsties Apvienoto Nāciju Starptautiskajā jūras tiesību tribunālā, vaicā Fēru salu premjera padomnieks Kunojs.
„Šādi jautājumi būtu jārisina attiecīgajā iestādē, kas ar to nodarbojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvenciju. Tā ir izveidota, lai risinātu tieši šādus strīdus. Bet ir skaidrs, ka tā vietā, lai atrastu daudzpusēju risinājumu, Eiropas Savienība ir izvēlējusies rīkoties vienpusēji,” secināja Kunojs.
Fēru salas ir vērsušās ar prasību pret Eiropas Savienību Starptautiskajā jūras tiesību tribunālā. Strīda izskatīšana varētu aizņemt divus līdz trīs gadus. Salu valdība uzsver, ka sankciju ieviešana būtiski traucēs rast risinājumu.
