Liepājā zvejnieki gatavojas krīzes scenārijam – sāk tirgot zivis no kuģiem

Liepājā milzu rindas bijušas ne tikai pie vēlēšanu iecirkņiem, bet arī promenādē pēc zivīm. Piekrastes zvejnieki Liepājā jau sākuši gatavoties krīzes scenārijam. Pirmo reizi pēc ilgāka laika Liepājas tirdzniecības kanālā krastā zvejnieki no kuģiem sākuši tirgot no rīta jūrā nozvejotās zivis. Zvejnieki šobrīd gaida arī solītās kompensācijas par degvielas sadārdzinājumu, kas būtiski liek pārvērtēt katru došanos jūrā, lai tā nenestu zaudējumus.

Liepājā zvejnieki gatavojas krīzes scenārijam – sāk tirgot zivis no kuģiem
00:00 / 05:46
Lejuplādēt

Liepājā lija lietus, kad tirdzniecības kanāla krastā pie diviem zvejas kuģiem cilvēki gaidīja milzu rindā. Pircēji slēpās zem lietussargiem un bija gatavi gaidīt, lai tiktu pie tikko jūrā nozvejotām zivīm.

Rindu izstāvējis Māris: "Laba iespēja, svaiga zivs. Tirgū nav tāda kvalitāte, šoreiz nopirku mencas."

Arī liepājniece Linda gaidīja rindā, lai tiktu pie svaigām zivīm: "Mani tas ļoti iepriecina, jo Liepāja ir ostas un zvejas pilsēta, tā tam vajadzētu būt. Pirkšu plekstes."

Ideja par zivju tirgošanu kanāla malā virmojusi vienmēr. Savulaik tika uzcelta pat īpaša nojume zvejniekiem, taču praktiski tomēr tā nav atradusi savu pienesumu.

"Es biju viens no tiem, kurš pirmsākumos piedalījās ieceres īstenošanā par zivju tirgu promenādē. Tas projekts tomēr neaizgāja, jo mums bija nolikts konkrēts laiks, ka mēs tirgojamies tikai sestdienas rītos. Bet zināms, ka zvejnieki ir atkarīgi no jūras, laika apstākļiem un nevarējām nodrošināt regularitāti. Tas projekts neaizgāja," pastāstīja piekrastes zvejnieks Jānis Freimanis.

Zvejnieki tomēr ideju par rīta loma iztirgošanu nav atmetuši, un šobrīd jau to var saukt par tādu kā krīzes risinājumu.

Piekrastes zvejnieks Oskars Kadeģis pastāstīja, kāpēc sācis tirgot zivis tieši no kuģa, kas agri no rīta nozvejotas jūrā: "Jā, tos stendus uztaisīja pirms 13 gadiem, kad mēs pirmo reizi sākām tirgot no laivas. Arī bija krīze valstī, un bija ļoti liela starpība starp cenām, nododot zivis vairumpircējiem, un cenām, kas parādās tirgū. Zvejai ir ļoti cēlušās izmaksas, iepirkumu cenas nemainās, tās ir pat zemākās nekā pirms gada. Tāpēc izlēmu atsākt."

To, ka tas ir izdevīgāk, atzina arī piekrastes zvejnieks Jānis Freimanis. Jūrā pēc zivīm viņš devies jau četros no rīta, lai pēcpusdienā tās varētu pārdot no kuģa klāja. Ne mirkli nav jāgaida pircējs, un viss rīta loms pazūd aptuveni stundas laikā.

"Protams, zvejniekam tas ir izdevīgi. Tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc uzsākām šāda veida tirdzniecību.

Ja iet caur bāzēm un pārpircējiem, cenu sadārdzinājums gala patērētājiem ir nesamērīgi augsts, bet zvejniekam nesamērīgi zems.

Bet, ja mēs savienojam abus punktus pa tiešo – gala patērētāju uz zvejnieku –, tad tas ir abpusēji izdevīgs darījums," sacīja Freimanis.

Mainījušies arī paši piekrastes zvejnieki: pielāgojušies laikam, izmanto sociālos tīklus, domā, kā veidot kontaktu ar saviem pircējiem.

Jānis ar dzīvesbiedri nodarbojas ar tūrismu un vadā cilvēkus jūrā, Oskars kūpina zivis savās mājās Jūrmalciemā. Abu piekrastes zvejnieku Jāņa un Oskara viena no panākumu atslēgām, šķiet, ir tieši ģimeņu atbalsts.

Oskaram Kadeģim iztirgot zivis palīdz arī dēls un meita: "Par zveju vēl nezinu, abi spēlē basketbolu. Bet palīdz gan Jūrmalciemā pie kūpinātām zivīm, gan svaigu zivju tirdzniecībā."

Piekrastes zvejnieki rudeņos, kad kļūst vējaināks un nepastāvīgāks laiks, izmanto katru mierīgo dienu, lai varētu doties jūrā. Par to, ko var nozvejot pašlaik, pastāstīja Jānis Freimanis: "Tagad ir plekstes, vimbas, mencas piezvejā. Tā ka zivtiņa jūrā ir, vajag tikai strādāt. Piekrastniekiem ir tā, ka šobrīd no kopējās Latvijai iedalītās mencu piezvejas kvotas, kas šogad ir 50 tonnas, piekrastei sākotnēji bija novirzītas desmit tonnas. Bet cerams, ja apgūsim šo daudzumu un ja vēl būs atlikums lielajā jūrā, tiks pārdalīts zvejas limits arī piekrastei."

Kopumā gan situācija nav nebūt vienkārša un jāmācās pielāgoties, jo seko dažādi aizliegumi. Tie skar gandrīz visas zivis, izņemot plekstes un grunduļus. Mencu zvejas aizliegums ir jau četrus gadus.

"Lašus ir pilnībā aizliegts zvejot, arī tikai piezvejas veidā. Nezinām, kas vēl būs. Jaunajā gadā atkal būs jaunas vēsmas. Šī gada vidū aizliedza zvejot zušus. Gaidīsim, ko vēl aizliegs. Tagad gaidām kompensāciju par degvielu; iesniedzu jau no kara sākuma; kad pacēlās cenas, varēja iesniegt. Cerams, ka līdz gada beigām saņemsim par otro ceturksni," sacīja Oskars Kadeģis.

Liepājā pašlaik aktīvi strādā pieci piekrastes zvejnieki. Katrs nopelnītais eiro ir smags darbs jūrā daudzu stundu garumā. Kā saka paši zvejnieki, ļoti jāpielāgojas apstākļiem, lai varētu nozvejot nepieciešamo daudzumu zivju, lai brauciens būtu arī izdevīgs, īpaši tik nepastāvīgos laikos – gluži kā rudens vētrās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti