Eiropas Savienība ir gatava pārskatīt sankcijas pret Krieviju, ja vien pamiers starp Maskavas atbalstītajiem separātistiem un Ukrainas varu noturēsies. Tā pavēstījis Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs, piebilstot, ka tas, lai ir arī ļoti svarīgs solis, tomēr tikai solis.
Lai gan sankciju sarakstu joprojām nepublisko, taču rietumvalstu mediji, tajā skaitā ASV laikraksts „Wall Street Journal” ziņo -
diezgan droši gaidāms, ka nevēlamo personu vidū varētu būt vēl 20 Kremlim tuvu stāvoši cilvēki, viņu vidū, iespējams, arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, savukārt kompāniju vidū būs Krievijas enerģijas giganti "Roseneft", "Gazpromneft", "Transneft" un citi.
Tas nozīmē, ka kompānijām būs liegts piekļūt Eiropas finanšu tirgum, tās nevarēs iegūt ilgtermiņa kredītus. Savukārt vairākiem Krievijas ieroču ražotājiem, piemēram, "Kalašņikov" būs liegts eksportēt savu preci uz Eiropu. Sagaidāms būs arī liegums Eiropai uz Krieviju vest jaunākās tehnoloģijas, kas Krievijai nepieciešamas, piemēram, naftas un gāzes ieguvē.
Pret “Rosņeftj” sankcijas jau vērsušas Savienotās Valstis, kas novedis pie tā, ka uzņēmuma vadībai nācās lūgt no valdības aizdevumu – 42 miljardus ASV dolāru. Gaidāms, ka nespēja piesaistīt finansējumu no Rietumiem līdzīgā situācijā nostādīs arī pārējos Krievijas naftas uzņēmumus.
Eiropas Savienība šīs savas sankcijas balstīs uz jau iepriekš pieņemtajām, kas arī skāra līdzīgus sektorus un tagad tās faktiski padziļina.
Pamiers, kam pirms trim dienām piekritusi Krievijas un Ukrainas puse, nav pietiekams iemesls, lai Eiropas Savienība atkāptos no solījuma ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, ja tās agresija Ukrainā nemazināsies.
Tajā pašā laikā jaunās sankcijas, visticamāk, neskars gāzes sektoru, ņemot vērā, ka Krievijas gāzes imports ir būtisks daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pašlaik jauno sankciju saraksts tiek saskaņots, un gaidāms, ka nekādu būtisku šķēršļu tā apstiprināšanai nebūs, pat neraugoties uz Maskavas izteiktajiem draudiem, ka jaunas sankcijas izraisīs vēl asāku Krievijas atbildes reakciju.
Eiropas Savienības valstis un ASV norāda, ka jaunais sankciju vilnis nav neatgriezenisks. Tam vajadzētu Krieviju motivēt pārtraukt dalību konfliktā Austrumukrainā un veicināt drošības situācijas stabilizēšanu.
Prasību saraksts ir garš, tajā skaitā pilnībā atkāpties no Ukrainas, atbrīvot ķīlniekus, atdot Ukrainai sagrābtās teritorijas. Pamiers, kaut arī būtisks solis, joprojām ir tikai solis, tā intervijā Beļģijas kanālam VRT sacīja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs: „Mēs esam pamanījuši, ka Krievija tikai ar lielām grūtībām piekritusi nopietnām sarunām. Pamiers ir ļoti nopietns un tomēr tikai solis, taču, ja pamiers ieilgst un sākas miera sarunas, mēs esam gatavi pārskatīt šīs sankcijas.”
Sekojusi asa reakcija no Maskavas. Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, reaģējot uz šīm sankcijām, paziņojis, ka Krievijai tās neliks mainīt kursu, tā vietā Maskava par atbildi varētu liegt lidojumus ierobežošana virs Krievijas teritorijas. „Daudzas aviokompānijas varētu bankrotēt, taču šis kopumā ir slikts stāsts, un mēs vēlamies, lai mūsu partneri Eiropā to kādā brīdī saprastu.’
Savukārt intervijā Krievijas izdevumam „Vedomosti” Medvedevs draud ar iespēju Ukrainai atslēgt elektroenerģijas piegādi.
Kopš piektdienas, kad tika izsludināts pamiers, bruņoto sadursmju apjoms ir ievērojami samazinājies, taču karstākajos konflikta punktos, it īpaši Ukrainas bruņoto spēku kontrolētās ostas pilsētas Mariupolas apkārtnē, ik pa brīdim notiek jaunas apšaudes. Saņemtas arī ziņas par kārtējiem ievainotajiem un bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem.
Ukrainas varas iestādes ziņo, ka pašlaik kaujinieki daudzās vietās neievēro pamieru, tāpēc lūdz Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju piesaistīt vēl 500 novērotājus, kā arī bezpilota izlūkošanas lidaparātus, lai kontrolētu panāktās vienošanās ievērošanu. Vienlaikus Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins uzsvēris, ka galvenā atbildība par agresijas pārtraukšanu pašlaik gulstas uz Krievijas pleciem.
