ES pret Krimu gatavo plašas tirdzniecības, finanšu un cita veida sankcijas, tā apstiprināja ES augstās pārstāves ārlietās Ketrinas Eštones biroja darbiniece Maija Kocjančiča. Sankcijas seko kā papildinājums tam, par ko jau vienojušies ES valstu vadītāji, proti par vairāku Krimas amatpersonu iekļaušanu tā sauktajā melnajā sarakstā, kam liegta iebraukšana ES teritorijā un kuru banku konti iesaldēti Eiropas finanšu iestādēs.
ES ārlietu ministri pēdējā sanāksmē 12.maijā vienojās noteikt aktīvu arestu diviem Krievijas pārņemtajiem Krimas uzņēmumiem - "Čarnomornaftogaz" un "Feodosija". „Eiropas Savienības pozīcija par situāciju Krimā ir ļoti skaidra - mēs turpinām atbalstīt teritoriālo integritāti. Un tādēļ Eiropas Savienības ārlietu ministri ir pieņēmuši konkrētus lēmumus par tālākajām sankcijām tā saucamajā otrajā fāzē, kas nozīmē melnā saraksta papildināšanu, un sagatavošanas stadijā ir vēl citi pasākumi,” skaidroja Kocjančiča.
Savukārt trešdien, 14.maijā, pašā Kijevā sākas apaļā galda sarunas par situācijas normalizēšanu, kurās piedalās gan pagaidu prezidents Aleksandrs Turčinovs, valdības pārstāvji, likumdevēji un bijušie valsts līderi. Taču sarunām nepievienojas lielākie nemieru cēlāji, prokrieviskie separātisti, kas notur spriedzi valsts Austrumos.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Ukraina ir pilsoņu kara priekšā un ka tas sarežģīs iespēju Ukrainā sarīkot 25.maijā paredzētās prezidenta vēlēšanas. Taču tieši demokrātiskas un brīvas prezidenta vēlēšanas ir tas uz ko visvairāk uzstāj un gaida gan Ukrainas valdība, gan arī Rietumvalstis un Brisele.
