Ungārija, kas bija norīkojusi autobusus, lai no Keleti stacijas galvaspilsētā Budapeštā cilvēkus nogādātu Austrijā, to esot pārtraukusi, ziņo mediji. Tagad iesaistījies Vācijas dzelzceļa uzņēmums „Deutsche Bahn”, kas organizē papildu vilcienu reisus, lai cilvēkus no Austrijas tālāk vestu uz Vāciju. Berlīne gatavojas uzņemt lauvas tiesu – 7000 no teju 10 000 Austrijā nonākušo migrantu.
Mediji ziņo, ka pirmie cilvēku pārpildītie vilcieni jau esot sasnieguši Minheni. Dzelzceļa stacijas mobilizējušas papildu darbiniekus, lai organizētu satiksmi un nogādātu pasažierus pagaidu centros.
Vācijas varas iestādes jau paziņojušas, ka ikviens bēglis – sīrietis - varēs pieprasīt patvērumu un to arī iegūt. Berlīne sagaidot, ka Vācija šogad kopumā varēšot uzņemt ap 800 000 bēgļu.
Situāciju sestdien sanāksmē Luksemburgā pārrunājuši arī ES ārlietu ministri. Kā sacīja ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni, šī ir nevis migrantu, bet bēgļu krīze.
"Šī nebija viegla tikšanās, un mēs ļoti koncentrējāmies uz bēgļu krīzi. Ļaujiet man uzsvērt, ka ir vietā lietot pareizos vārdus.
Tā tikai daļēji ir migrantu plūsma, lielākoties šie cilvēki ir bēgļi, kas rada pilnīgi citu situāciju un liek mums uzņemties pilnīgi citus gan likumiskus, gan morālus pienākumus," teica Mogerīni.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") tūlīt pēc sanāksmes beigām sarunā ar Latvijas Radio minēja, ka ministri bijuši vienisprātis par turpmāku rīcību, arī sākt operācijas Vidusjūrā.
"Visi ministri bija absolūti vienoti, ka ir jāuzsāk starptautiskās operācijas Vidusjūrā otrā fāze.
Tas nozīmē tiesības ES karaguģiem apturēt, pārmeklēt, nepieciešamības gadījumā arī aizturēt tos cilvēkus, kas atrodas uz kuģiem un kuri organizē šo nelikumīgo imigrācijas plūsmu," teica Rinkēvičs.
Viņš norādīja: tā kā šī bijusi neformāla tikšanās, tad nekādi formāli lēmumi netika pieņemti. "Taču vienošanās, ka tāds lēmums ir jāsagatavo un drīzumā šī operācija ir jāsāk, faktiski tika atbalstīts no visiem," teica Latvijas ārlietu ministrs.
Ministri arī vienojušies par valstu ciešāku sadarbību bēgļu aizsardzībā, robežkontrolē, palīdzību tranzītvalstīm, kuras ir ārpus ES. Tāpat ministri vienojās par ciešāku sadarbību ar ANO, lai radīt bēgļu uzņemšanas un filtrācijas centrus ārpus ES valstīm, kā arī pievēršanos tām valstīm, kas ir konfliktu un bēgļu plūsmas avots – Lībijai un Sīrijai.
Savukārt Francijas mediji vēsta, ka Francijas valdība apsver iespēju uzsākt teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" pozīciju bombardēšanu Sīrijā, pievienojoties ASV vadītajai starptautiskajai koalīcijai. Par šādu soli domāt liekot arī katastrofālā nelegālās imigrācijas krīze. Francijas prezidents Fransuā Olands savu viedokli šajā jautājumā izklāstīšot pirmdienas preses konferencē.
Francija bija pirmā valsts, kas pievienojās ASV, uzsākot gaisa uzlidojumus "Islāma valsts" kaujiniekiem Irākā, taču atteicās to darīt Sīrijā, baidoties, ka tas varētu nākt par labu prezidenta Bašara al Asada režīmam.
