ĪSUMĀ:
- Nav atrisināts Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājums.
- ES sarunvedējs cer, ka risinājumu atradīs.
- Arī britu valdība uzsver – robežas jautājums ir jāatrisina, tā ir prioritāte.
- ES augsta amatpersona gan pauda – britu politiķi dzīvo ilūzijās.
- Nav skaidrības arī par Lielbritānijas un ES nākotnes attiecībām.
- Es sarunvedējs: ES atvērta jebkuram nākotnes attiecību scenārijam.
Īrijas un Ziemeļīrijas robežas nākotne joprojām ir neskaidra. Briseles priekšlikums atstāt izņēmuma kārtā Ziemeļīriju Muitas savienībā daudziem Londonā un arī Belfāstā ir bijis pilnīgi nepieņemams.
Galvenais arguments pret šādu risinājumu ir nepieciešamība ieviest muitas pārbaudes starp Ziemeļīriju un pārējo Apvienoto Karalisti. Kritiķi saka, ka tas kaitēs salas ekonomikai.
Eiropas Savienības galvenais izstāšanās sarunu vadītājs Mišels Barnjē nesen rīkotajā “Euranet Plus” diskusijā ir paudis cerību, ka risinājumu tomēr izdosies atrast.
“Esmu pārliecināts, ka, ja mēs pieturēsimies pie tehniskiem, praktiskiem jautājumiem, mums izdosies nomierināt šo situāciju un izvairīties no politikas un ideoloģijas. Esmu drošs, ka mūsu priekšlikums, kuru vēl ir iespējams grozīt un labot, būtu pieņemams Ziemeļīrijas iedzīvotājiem,” pauda Barnjē.
Arī Lielbritānijas finanšu ministrs Filips Hamonds piektdien Briselē sacīja, ka valdība labi apzinās, ka laika nav atlicis daudz. Tādēļ risinājums tiek meklēts.
“Protams, ka mēs apspriežam ļoti dažādas iespējas, kā panākt nepieciešamās garantijas tam, ka Īrijas robeža paliks atvērta. Tā ir mūsu prioritāte. Mēs patiesi vēlamies atrast risinājumu un raugāmies uz visām iespējām,” sacīja Hamonds.
Tomēr pēc aizvadītajā nedēļā notikušās izstāšanās sarunu kārtas viena no Eiropas Savienības augsti stāvošām amatpersonām bija spiesta atzīt, ka briti joprojām dzīvo ilūzijās. Hamonds sacīja, ka šādi komentāri nepalīdz rast kopsaucēju.
Gan Londona, gan Brisele cer, ka jūnija beigās gaidāmajā Eiropas Savienības līderu samitā abām pusēm izdosies panākt izrāvienu Īrijas robežas jautājumā.
Tas ļautu jau rudenī nodot ratifikācijai tā dēvēto šķiršanās vienošanos.
Tomēr Eiropas Parlamenta deputāte no Īrijas Liāda Nīriada uzskata, ka Eiropai ir jābūt gatavai arī tam, ka vienošanos neizdosies panākt.
“Es domāju, ka būtu diezgan naivi domāt, ka viss kaut kā atrisināsies pats no sevis. Man liekas, ka mums nevajadzētu ieņemt šādu pozīciju. Mums būtu jābūt gataviem jebkuram iznākumam,” pauda Nīriada.
Arī Barnjē atzina, ka bez abpusēji pieņemama risinājuma par Īrijas robežu nebūs iespējams noslēgt izstāšanās vienošanos, un tas var radīt negatīvas ekonomiskās sekas visai Eiropas Savienībai.
Tādēļ kreiso grupas deputāte Nīriada uzsver nepieciešamību panākt, ka Londona piekrīt vismaz tam, kas jau ir uz galda.
“Kā jau visiem šobrīd ir skaidri saprotams, [britu premjerministrei] Terēzai Mejai un toriju valdībai ir vismaz jāpanāk, ka Ziemeļīrija paliek Muitas savienībā, ja ne par ko citu nav iespējams vienoties. Bet par to ir jābūt juridiskai skaidrībai, un mēs uz to uzstāsim,” uzsvēra Nīriada.
Joprojām nav arī skaidrības par to, kādu attiecību modeli Lielbritānija vēlas ar Eiropas Savienību nākotnē. Nesen daudzus pārsteidza iespēja, ka Apvienotā Karaliste tomēr daļēji varētu palikt Muitas savienībā, lai izvairītos no papildu pārbaužu ieviešanas, kas varētu kavēt tirdzniecību.
Barnjē saka, ka Eiropas Savienība joprojām ir atvērta jebkuram scenārijam. Tomēr Londonas politiķu nospraustie ierobežojumi liedz pilnvērtīgi apspriest visas iespējas.
“Vienīgais modelis turpmākām attiecībām ar Lielbritāniju, kas neradītu nekādus jaunus šķēršļus, būtu Norvēģija Pluss. Tas nozīmē, ka Lielbritānija, tāpat kā Norvēģija, paliktu par daļu no vienotā tirgus un būtu arī Muitas savienībā. Jebkurš cits modelis liks ieviest preču izcelsmes pārbaudes un standartu kontroli,” sacīja Barnjē.
KONTEKSTS:
2016.gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES paredzēta 2019.gada 29.martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms. Šajā laikā Apvienotajā Karalistē vēl darbosies visi līdzšinējie Eiropas Savienības likumi.
