Lielbritānijā nākamgad gaidāmas parlamenta vēlēšanas un, tām tuvojoties, arvien aktuālākas kļūst diskusijas par eiroskeptisko noskaņojumu. Premjers Deivids Kamerons no Konservatīvo partijas pēdējos mēnešos runājis par imigrācijas ierobežošanu, stingrāku noteikumu ieviešanu attiecībā uz pabalstu saņemšanu. Eiropas Komisija gan norādījusi, ka viesstrādnieki britu ekonomikai vairāk dod, nekā ņem. Komisijas pārstāvis Džonatans Tods uzskata, ka britu vadošās partijas pirms vēlēšanām izjūt draudus savām pozīcijām no eiroskeptiskās un pret imigrantiem noskaņotās Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas, kas audzējusi savu popularitāti. Tādēļ koncentrēšanās uz imigrāciju ir sagrozījusi politisko dienas kārtību, uzskata Tods:
„Nomācošs ir veids, kādā šīs debates ir pilnībā atdalītas no realitātes. Realitātē strādnieki no citām dalībvalstīm mēdz būt ļoti izdevīgi uzņēmējvalstīm - saistībā ar šo strādnieku vecuma profilu. Viņu nodarbinātības līmenis ir augstāks. Viņi dod pozitīvu ieguldījumu uzņēmējvalstu labklājības sistēmās - viņi nodokļos vairāk iemaksā labklājības sistēmā, nekā saņem pabalsots. Nesakoties uz šo visu, populistu politiķi dod priekšroku apelēt pie cilvēku pamatinstinktiem, un uzjunda histēriju un ksenofobiju.”
Tajā pašā laikā, kamēr Eiropas Savienības valstis sirgst ar augstiem bezdarba līmeņiem, īpaši jauniešu vidū, Eiropas mobilitātes interneta portālā EURES atrodas vairāk nekā divi miljoni vakanču. EURES vietne izveidota ar mērķi atbalstīt Eiropas valstu darbaspēka brīvu pārvietošanos un vienā tīklā apvieno kopienas Nodarbinātības dienestus.
Eksperti ir minējuši dažus iemeslus šādai situācijai. Viens no tiem - dalībvalstīm ir jādomā par izglītības sistēmu reformām, lai jauniešu iegūtā izglītība atbilstu darba devēju vajadzībām. Tas risinātu bezdarba problēmu arī kā tādu. No otras puses, ir jādomā, kā iekustināt kopienas ekonomiku, jo nodarbinātībai vajag uzņēmumus, bet, lai rastos uzņēmumi, vajag izaugsmi.
Runājot par darbaspēka brīvu pārvietošanos, to mēdz kavēt arī birokrātiskie šķēršļi. Bet jautājums ir arī par kultūru, uzskatiem un politiku. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba tirgus observatorijas vadītāja Krista Švenga min pāris iemeslus, kādēļ darbaspēka mobilitāte nav tik augsta, kā varbūt vēlētos Brisele:
„Viens no iemesliem ir kultūra un ar to saistītā izpratne, arī strādnieku izcelsmes valstīs. Tas tādēļ, ka ne katra kultūra saistās ar mobilitāti, ar būšanu kustībā. Otra lieta ir uztvere uzņēmējvalstīs, jo Eiropas Savienības dalībvalstīs var novērot daudz nepatikas. Pēdējos gados mums ir bijis jāskaras ar nacionālisma pieaugumu, ar nevērīgumu, un ārzemnieku vērtības nenovērtēšanu. Es nezinu, kā to labot. Bet, manuprāt, tas ir lielā mērā saistītas ar domāšanas veidu. Un domāšanas veidu var mainīt ar faktiem.”
Eiropas Komisija atzīst, ka brīvais darba tirgus kopienas austrumu valstīs rada tā dēvēto „smadzeņu aizplūšanas” problēmu, kad kvalificēti strādnieki dodas darba meklējumos uz Rietumiem, jo tur algas ir augstākas. Komisijas pārstāvis Tods norāda, ka cilvēkus nevar atturēt to darīt. Kā risinājumu viņš min, ka ir jācenšas radīt balansētāka ekonomikas attīstība kopienā, un to var daļēji izdarīt ar struktūrfondu palīdzību.
