Ziņojumu par attiecību situāciju plānots nosūtīt gan Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām, gan arī Kremlim.
Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju Eiropas Parlamentā izvērtējusi lielākā politiskā grupa, centriski labējā Eiropas Tautas partija. Ziņojuma autors – eiroparlamenta deputāts Gabriels Landsberģis no Lietuvas, neatkarības līdera Vītauta Landsberģa mazdēls.
Attiecības ar Krieviju ziņojuma kontekstā analizēja gan sapulcināti politiķi, gan eksperti. Dokumentā 13 punktos uzsvērtas tās jomas, kurās Eiropas Savienība attiecībās ar Krieviju redz vislielākās problēmas. Dokuments vēsta, ka Eiropas Savienība vairs nevar Krieviju uztvert kā stratēģisko partneri un bažījas par to, ka Krievija rīkojas kā pretinieks, pārkāpjot starptautiskos likumus un apdraudot Eiropas robežas.
Pēc notikumiem Ukrainā deputāti aicina Eiropas Savienības amatpersonas ļoti kritiski izvērtēt tālākās attiecības ar Krieviju, visām valstīm saglabāt solidaritāti, veidot ciešākas saiknes ar Austrumu partnerības valstīm, turpināt Eiropas Enerģētikas savienības veidošanu. Dokumentā arī uzsvērts valstīm atturēties no divpusējas sadarbības ar Krieviju aizsardzības sektorā. Kā zināms, Krievija no Francijas aizvien gaida „Mistral” kaujas kuģus.
Pieminēti arī mediji un aizvien pieaugošais Kremļa spiediens uz informatīvo telpu, un aicinājums domāt par alternatīvu līdzšinējai informācijai, kas sasniedz krievvalodīgu auditoriju daudzās Eiropas valstīs, veidot kanālus krievu valodā. Norādīts arī uz cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā un aicināts arvien atbalstīt nevalstiskās organizācijas.
Šī nav pirmā reize, kad Eiropas politiķi dara zināmu kritisku redzējumu par attiecībām ar Krieviju, taču ziņojuma autors Gabriels Landsberģis sarunā ar Latvijas Radio uzsver, ka, viņaprāt, redzējumam par attiecībām ar Krieviju pēc krīzes Ukrainā ir jābūt daudz citādākam.
„Protams, mums jāredz, kāds dokuments izskatīsies tad, kad tajā būs izdarīti grozījumi un izmaiņas un būs noticis balsojums, taču tik un tā es ceru, ka šis būs pilnīgi citāds redzējums, kāds Eiropas Parlamentam jebkad bijis par attiecībām ar Krieviju,” sacīja Landsberģis.
“Ja jūs izvērtētu visus tos parlamenta ziņojumus, kas bijuši par Krieviju pirms kara ar Ukrainu, tad redzētu, ka tie bijuši daudz mazāk kritiski, ar cerībām par labākām attiecībām, piedāvājot stratēģisku tirdzniecības partnerību, dažādus diplomātiskos un politiskos risinājumus, lai tuvinātos Krievijai, taču šis mans ziņojums ir diezgan skaidrs – notikumi Ukrainā ir bijuši sistemātiski likuma varas, starptautisko noteikumu pārkāpumi un ir noveduši tajā situācijā, kurā mēs tagad esam, proti, pie kara Ukrainā,” uzsvēra Landsberģis.
Šajā noklausīšanās reizē, kas bija atvērta arī citu politisko grupu pārstāvjiem, kritisku piezīmju no publikas nebija, taču sekos vēl vairāki citi ziņojuma izvērtējumi.
Par ziņojumu būs jābalso Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejai, un paredzams, ka jūnijā par to balsos viss Eiropas Parlaments kopumā, kurā ir dažādi uzskati par attiecībām ar Krieviju, tādēļ iespējamas arī visai asas diskusijas politiķu starpā.
Pēcāk ziņojums nonāks Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta, Krievijas valdības un parlamenta, kā arī Austrumu partnerības valstu rīcībā. Tam ir rekomendējošs raksturs un tas neuzliek par pienākumu rīkoties, taču demonstrē deputātu viedokli.
