Iznākumu jau apsveikusi Eiropas Parlamentā pārstāvētā lielākā politiskā grupa Eiropas Tautas partija, norādot, ka neatkarīgas Palestīnas izveidošana var notikt tikai tad, ja abas puses atturas no vardarbības un ir gatavas sēsties pie miera sarunu galda.
Jautājums par Palestīnas valstiskuma atzīšanu ES politisko debašu pirmajās rindās nonāca pēc tam, kad par pirmo Rietumeiropas valsti, kas atzina Palestīnas neatkarību, oktobra beigās kļuva Zviedrija.
Līdzīgi aicinājumi iesniegti arī Lielbritānijas, Spānijas, Īrijas un arī Francijas parlamentos.
Par vienu no savas dienaskārtības primārajiem jautājumiem Palestīnas valstiskumu ir izvirzījusi arī pašreizējā ES Augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerini, kas paudusi vēlmi šo mērķi sasniegt vēl viņas pirmā pilnvaru termiņa laikā.
Pašam EP gan nav pilnvaru pieņemt lēmumus ārpolitikas jautājumos.
Vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu, tajā skaitā Latvija nepiekrīt Palestīnas valsts atzīšanai pirms par to nav panākta vienošanās starp Izraēlu un Palestīnas autonomiju.
Tomēr Eiropas parlamenta deputātu vairākums no šīm valstīm simboliski balsojuši par labu palestīniešiem. Iepriekš atbalstu Palestīnai valstij paudušas arī 130 no Apvienoto Nāciju organizācijas dalībvalstīm.
Pretrunīgu reakciju izraisījis arī Eiropas Vispārējās tiesas lēmums. Tā nospriedusi ka Palestīna autonomijas Gazas joslā valdošais grupējums „Hamas” nepamatoti iekļauts teroristu organizāciju sarakstā.
Eiropas Komisijas pārstāvji jau paziņojuši, ka nemainīs attieksmi pret „Hamas” kaujiniekiem, kas rīko uzbrukumus Izraēlas civiliedzīvotājiem.
Sašutumu par Eiropas Tiesas lēmumu paudusi arī Izraēla. Savukārt „Hamas” pārstāvji to nodēvējuši par vēsturiskas netaisnības novēršanu.
ANO Ģenerālā asambleja pirms diviem gadiem atzina Palestīnu "de facto", bet nedz Eiropas Savienība, nedz lielākā daļa tās dalībvalstu to vēl nav izdarījušas, izņemot Ungāriju, Poliju un Slovākiju, kuras palestīniešu valstiskumu atbalstījušas vēl pirms iestāšanās blokā. Latvija balsojumā ANO pirms diviem gadiem atturējās, bet tagad Ārlietu ministrija norāda, ka Palestīnas jautājums pagaidām nav dienaskārtībā.
2012.gada 29.novembrī ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā ar pārliecinošu balsu vairākumu tika atbalstīta Palestīnas statusa paaugstināšana šajā organizācijā līdz ANO novērotājvalsts statusam. Pirms šī balsojuma Palestīna ANO nebija atzīta valsts, bet tās tautu pārstāvošajai Palestīnas Atbrīvošanas organizācijai bija piešķirts novērotāja statuss.
1967.gadā Tuvo Austrumu karā Izraēla sagrāba Jeruzalemes austrumu daļu un vēlāk to anektēja. Ne Palestīna, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Izraēlas suverenitāti pār Austrumjeruzalemi, kuru palestīnieši iecerējuši par savas jaunveidojamās valsts galvaspilsētu. Izraēla visu Jeruzalemi uzskata par savu galvaspilsētu.
